Trešdien, 27.aprīlī, paredzēts uzklausīt cietušos - juridiskās personas, kas bijuši veikala Priedaines ielā apakšnomnieki. Līdz šim nopratināti vairāki desmiti cietušo un pārsvarā runāts par morālo un materiālo kompensāciju piedziņu, kā arī darba aizsardzības jautājumiem.
Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka uzņēmums SIA „Maxima Latvija” slēdzis slepenu vienošanos ar bijušo darbinieci. Vienošanās paredzēja apmaksāt cietušās psihologa konsultācijas, bet aizliedza celt papildu prasības, kā arī pieprasīja apliecināt , ka veikalā bijusi ievērota darba drošība. Šāda vienošanās teorētiski ļautu uzņēmumam krietni ietaupīt, jo morālās un materiālās kompensācijas sasniedz individuāli pat desmitus un simtus tūkstošus eiro.
Tiesas procesā noskaidrots, ka pastāv kāda slepena vienošanās starp bijušo darbinieci un uzņēmumu. Tā paredz, ka „Maxima” cietušajai apmaksā psihologa konsultācijas 1600 eiro apmērā, bet cietusī apņemas nesūdzēties par darba drošību, kā arī nepieprasīt papildu kompensācijas.
Gan darba aizsardzības speciālistes, gan uzņēmuma advokāts atzina, ka par vienošanos iepriekš zinājuši. Abi esot pārsteigti, ka tiesas sēdē cietusī liecinājusi tā, it kā nebūtu sapratusi vienošanos, sacīja advokāte Jeļena Kvjatkovska.
“Tīri cilvēciski bija ļoti nepatīkami dzirdēt, ka viņa, izrādās, nav sapratusi neko, ko viņa paraksta. Respektīvi, nekādas tur konflikta vai neētiskas situācijas šai sakarā nebija,” pauda advokāte.
“Cilvēks gribēja iegūt vairāk naudas, viņš to naudu dabūja un pretī apliecināja vienošanās, ka vairāk viņš civiltiesiski ne uz ko nepretendē,” uzsvēra Kvjatkovska.
Advokāte skaidroja, ka konkrētā vienošanās esot bijusi tikai par civillietu, tāpēc kriminālprocesā cietusī neesot ierobežota.
“Cietusī pēc šīs vienošanās ir vēl vienu reizi iesniegusi savu kaitējumu kompensācijai kriminālprocesā un, protams, neviens viņai pat teorētiski gribēdams nevar uz šīs vienošanās pamata likt atteikties no cietušās personas statusa,” skaidroja advokāte.
To pašu uzsver Kvjatkovskas kolēģis Oskars Rode. Viņš tiesā pārstāv SIA „Maxima Latvija”.
“Viņa vērsās pēc palīdzības un attiecīgi tika saskaņota šāda vienošanās, kas nekādā veidā neietekmē šī cilvēka prasības krimināllietas ietvaros. Ir runa par to, ka civiltiesiskā kārtā šī persona nevērsīsies pret SIA „Maxima Latvija” par šiem jautājumiem,” norādīja Rode.
Tiesas sēžu laikā katram cietušajam tiek vaicāts arī par iespējamu pabalstu vai ziedojumu saņemšanu. Pēc traģēdijas līdzcilvēki vāca ziedojumus internetā, vēl atsevišķas summas izmaksāja Rīgas dome. Apsūdzēto advokāti arī tagad katram cietušajam pārvaicā, vai ziedojumu un pabalstu tie uztver kā daļu no pieprasītās kompensācijas.
Šādus centienus samazināt summas, kas vainīgajiem būs jāsamaksā, kritizēja aptuveni 70 cietušo advokāts Aldis Gobzems. Viņš pieļāva, ka tiesas procesā varētu atklāties vēl kāda vienošanās, kas veikalam ir acīmredzami izdevīga, jo psihologa konsultācijas izmaksā krietni mazāk, nekā pieteiktās morālās vai materiālās kompensācijas.
Turklāt vienošanās starp bijušo veikala darbinieci un uzņēmumu „Maxima Latvija” neparedz atrunas par liecībām civillietā un krimināllietā, bet tiesu prakse rādot, pabalstus un ziedojumus nevarot dēvēt par morālām kompensācijām.
“Ziedojumu izmaksa ir tas, ka kāds ir vēlējies palīdzēt cilvēkiem, tas nesedz morālās kompensācijas preventīvi sodošo funkciju,” sacīja Gobzems.
“Pat ja šiem cilvēkiem ziedojumos būtu izmaksāti desmitiem miljoni, viņiem tāpat būtu pilnas tiesības pilnā apmērā prasīt kompensāciju no vainīgajām personām. Tā kā brīvprātīga palīdzība vai palīdzība, ko likums ir garantējis, nevar tikt juridiski saistīta ar kompensācijām,” uzsvēra cietošo advokāts.
Pēc Gobzema teiktā, ja vainīgajiem būs jāizmaksā ievērojamas kompensācijas, tas varētu novērst līdzīgus gadījumus.
Prokurors Agris Skradailis Latvijas Radio iepriekš teicis, ka nopratināšanas laikā apsūdzības varētu mainīties, un pieļāva, ka tā, visticamāk, notiks.
Trešdien prokurori komentēt vienošanos starp uzņēmumu un cietušo atteicās, sakot, ka tai ir pievērsta pastiprināta uzmanība.
Turpinoties cietušo nopratināšanai, ceturtdien, iespējams, daļu tiesas sēdes varētu pasludināt par slēgtu. Šādu pieteikumu iesniedzis advokāts Aldis Gobzems. Ceturtdien liecību sniegs kāda nepilngadīgā cietušā pārstāvis, un Gobzems argumentē, ka nepilngadīgos likums īpaši aizsargā. Vai tiesas sēde būs slēgta, par to tiesneši lems ceturtdien.
