„Dīvains ir tas stāsts katrā ziņā. Caur smiekliem uz asarām apmēram,” saka Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons, vērtējot sabiedrībā plaši izskanējušās ziņas par atpūtas māju Pāvilostas novadā. Šādu ēku pamanīja un par to ziņoja laikraksts „Kursas Laiks”.
Pirms pieciem gadiem Valsts vides dienests tiesā zaudējis pret SIA „Alco” par šīs konstrukcijas būvniecību. Tiesa gan nekad neesot atzinusi konkrēto ēku par kuģi, uzsver Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama tiesnese Kristīne Brokāne.
„Nav konstatējams, ka SIA „Alco” rīcībā, novietojot būvniecības stadijā esošu kuģi tauvas joslā, būtu saskatāms administratīva rakstura pārkāpums. Tātad tas, ko atzinusi tiesa, - ja šajā vietā būtu novietots kuģis, tad tas neveido administratīvā pārkāpuma sastāvu,” skaidro Brokāne.
Tāpat tiesa neesot teikusi, vai šajā vietā būtu atļaujama citas konstrukcijas būvniecība: „Tas nozīmē, ka periodā pēc 2011.gada, ja Valsts vides dienests vai attiecīgā pašvaldība konstatēja, ka tas, kas tiek būvēts, tomēr nav kuģis, attiecīgajām institūcijām bija jārīkojas, lai šo nepieļaujamo darbību neakceptētu.”
Notiekošo Liepājas reģionālā vides pārvalde konstatēja 2011.gadā pēc pašvaldības sūdzības. Pārvaldē vērtē – situācijā, kad konstrukcija ieguvusi mājas aprises, jautājums būtu jārisina būvvaldei, jo no savas puses visu izdarījuši.
Uzņēmuma „Alco” īpašnieks ir Argods Lūsiņš. Latvijas Radio sazinājās ar uzņēmumu, tomēr tur pateica, ka vadītāja piektdien nebūšot uz vietas un darbinieki neesot pilnvaroti runāt par šo jautājumu.
„Konstrukcija kā peldlīdzeklis peld. Peld – par to nav vispār nekādu šaubu.”
Tā saka uzņēmuma intereses pārstāvošais advokāts Viktors Tihonovs, kurš uzskata, ka sākusies nomelnošanas kampaņa. Vai konkrētā konstrukcija ir kādreiz bijusi uz jūras un peldējusi, Tihonovs nevar atbildēt.
Viņš uzsver – piemēram, tieši tāda pati konstrukcija peld un uzturas Jūrmalā pie Lielupes tilta: „Izskanēja arī pieņēmumi, ka tā ir māja, bet tai „mājai” nav nedz tualetes, nedz ūdens, nav ārējo inženiertīklu pieslēgumu.”
Apvainojumiem neesot nekāda tiesiska pamata, uzsver Tihonovs. Visas līdz šim noteiktās prasības esot rūpīgi izpildītas. Plašsaziņas līdzekļiem izplatītajā rakstā Tihonovs arī norāda, ka konstrukcija sekmīgi peld un ilgstoši turas uz ūdens. Tādēļ tā ir reģistrējama kuģu reģistrā atbilstoši tiesību normu prasībām.
Latvijas Jūras administrācija gan Pāvilostas jūras krastā uzbūvēto konstrukciju nav reģistrējusi kā kuģi. „Tai bija sākumā pase. Nē, nu, tad lai viņi paši komentē. Es nezinu. Tagad jau, protams, mēģinās varbūt radīt jaunas prasības. Ja tās būs likumīgi pamatotas, tad klients izpildīs,” saka Tihonovs.
Arī pašvaldības rīcībā esošā informācija ir pretrunīga. Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons norāda, ka pašvaldībai šis precedents bija zināms. Turklāt būvētājam notikušas arī sarunas ar pašvaldību.
Piektdienas rītā Kristapsons Latvijas Radio norādīja – ja Jūras administrācijā tagad uzskatot, ka tā ir māja, tad pašvaldība vērsīsies pie īpašnieka: „,Tad ieslēdzas pašvaldības atbildība. Tad būs jāvēršas pie īpašnieka, vai nu jauc nost, vai laiž ūdenī, kā sākumā bija paredzējis.”
Vēlāk Kristapsons sazinājies ar Jūras administrāciju un citām iestādēm, tomēr pašvaldībā aizvien skaidrības neesot, jo no Vides pārvaldes saņēmuši iepriekš Jūras administrācijas izdotu izziņu. „Kas tad mums ir uz rokas no Vides pārvaldes un kas viņiem [Latvijas Jūras administrācijai] ir? Jo tur ir bijis, ka viņi ir apsekojuši, ka kuģis tiek būvēts, ka ir numurs 160,” stāsta domes priekšsēdētājs.
Latvijas Radio rīcībā ir šī kuģa būves apsekošanas akts un 2011.gada Latvijas Jūras administrācijas izziņa par reģistrētu būvniecības stadijā esošu kuģi.
„Šāds objekts Kuģu reģistrā nav reģistrēts ne kā kuģis, ne kā peldošais pontons, ne kā savādāk,” saka administrācijas pārstāve Sarma Kočāne.
Kuģu reģistrā ir tikai atzīme, ka šai firmai 2011.gadā bijis peldošs pontons būvniecības stadijā, kuru apsekojis arī inspektors. „Kuģu reģistra izpratnē kuģis ir laiva, ir pontons peldošs, jebkurš peldlīdzeklis ir kuģis. Korektāk būtu teikt – kuģošanas līdzeklis vai vēl korektāk – peldlīdzeklis. Bet tas nekādā stadijā nav reģistrēts Kuģu reģistrā. Tiek izmantota informācija par to, kas ir mūsu izziņā, ka ir šāds te būvniecības stadijā esošs peldošs pontons. Un tajā pašā laikā nav jau pierādīts, ka tas ir tas pats, uz kura ir tā māja uzcelta,” norāda Kočāne.
Pašvaldība pieļauj iespēju vērsties arī Finanšu ministrijā, jo konstrukcija uzbūvēta uz valsts zemes. Tāpēc svarīgi būtu noskaidrot arī zemes īpašnieku viedokli. Jaunnedēļ pašvaldībā plāno atkārtoti pievērsties šim jautājumam un gūt lielāku skaidrību. Tikmēr Kristapsons brīnās, kāpēc šādu būvniecību atļāva sākotnēji.
