Iedzīvotāji vaicāti, kur visdrošāk likt Adventes vainadziņu, atbild dažādi. Vieni saka, ka jātur vannā, otri šo jautājumu analizē nopietni. „Nu, es domāju, ka katrā ziņā tur ir jābūt ugunsdrošam paliktnim apkārt, jo ja nu kāds uzliek vienkārši uz galdauta. Tā kā tas ir ļoti svarīgi. Nu tās sveces kā nu kura – slaida un tieva. Bet ir arī tās druknās, bet tās jau tik ātri nenodziest un tik ātri nenodeg," saka Intas kundze.
Slaidās un druknās sveces, bieži vien iededzam ne tikai mājās, bet arī darbā – glītā skuju koku vainadziņā, kas izrotāts ar kanēļa standziņu un žāvētām apelsīna miziņām.
Tas ne tikai atgādina par brīvdienu tuvošanos, bet arī rada darba vidi mājīgāku.
Tomēr ik gadu Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests Ziemassvētku laikā saņem 10–15 izsaukumus, kas saistīti ar ugunsgrēka izcelšanos no rotājumiem, kuros izmantotas sveces. Šogad ir bijuši jau trīs izsaukumi, kur ugunsnelaimi izraisījis adventa vainags, stāsta Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inga Vetere. „Viens ir bijis dzīvoklī, adventes vainadziņš dedzis. Un divi gadījumi ir bijuši sabiedriskās ēkās. Viens ir veikals Līvānos un otra ir aptieka Ventspilī. Un mēs tiešām ļoti, ļoti aicinām cilvēkus darba kabinetos un sabiedriskās ēkās šos vainadziņus, lai viņi ir, bet tās sveces nedegt. Jo, ko nozīmē darba kabinets – Tevi izsauc, ej uz kanceleju ar kādu dokumentu, vai tu izej uz mirkli, gaitenī satiec kolēģi, risināmas problēmas. Un tas mirklis pārvēršas jau par piecām desmit minūtēm un pat pusstundu, un tikmēr tas vainadziņš aizdegas," klāsta Vetere.
Kā norāda Vetere, pirmajā Adventē ugunsgrēku skaits ir mazāks kā otrajā, trešajā vai ceturtajā adventē. „Izskaidrojums, manuprāt, ļoti vienkāršs. Tas, kad mēs tikko aizdedzam svecīti, mēs par viņu priecājamies, mēs viņai pievēršam uzmanību. Tad paiet viena nedēļa, paiet otra nedēļa... nu, tad tas vairs nav nekāds jaunums, un tad mēs aizmirstam svecīti un vienkārši aizmirstam arī nopūst," skaidro glābēju pārstāve.
Aizmāršība un neuzmanība ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ izceļas ugunsgrēki. Un lai svētku laikā šo risku mazinātu, ir ieteicams izvēlēties atbilstošus svečturus, kuros ielikt adventa vainagā paredzēto sveci, kas tai izdegot, pasargātu vainagu no iespējamas uguns nelaimes.
Tāpat vērtīgi padomāt par pienācīgu ciemiņu uzņemšanu, turpina Vetere. „Ja Jums nāk viesi, kuri ir smēķētāji, tad ir jāskatās, kur tad viņi to darīs. Kur tas ir pieņemts mājās. Ja mājās ir nesmēķētāji, tad tas būs grūtāk, bet, ja ir ierādīts balkons vai lodžija, tad nu nolikt tur pelna trauka vietā kādu burciņu vai bundžiņu, lai šī cigarete netiku izmesta pār balkona malu. Jo tas arī ir diezgan izplatīts, smēķētājs izmet cigareti, un tad aizdegas balkons apakšējos stāvos, kur arī stāv kādas mantas," viņa klāsta.
Ziemas aukstajos mēnešos īpaša vērība jāpievērš arī krāsns kurināšanai. Kā norāda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Inga Vītola, pēdējo mēnešu laikā bijuši 40 cietušie, kas saindējušies ar tvana gāzi. „Šī saindēšanās parasti notiek tajā brīdī, kad pārāk ātri aizver dūmvada aizbīdni un gāze sāk izplatīties dzīvojamā telpā. Tā kā šīs telpas ir noslēgtas, tad arī nekur tā nevar ārpus telpām nokļūt un rezultātā notiek saindēšanās ar tvana gāzi," norāda Vītola.
Latvijas Radio aicina klausītājiem būt uzmanīgiem svētku laikā, kā arī pārējos gada aukstajos mēnešos, un problēmu gadījumā zvanīt uz numuru 113.
