Panorāma

Panorāma

Panorāma

ASV tiesnesis par korupcijas lietu iztiesāšanu Latvijā

«Adresācijas ciemi» vai «Viensētu grupas» - nespēj vienoties par ciemu statusa izmaiņām

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ilgstošā nespēja rast kompromisu jautājumā par Latvijas ciemu statusa izmaiņām rada bažas, vai ministrijai izdosies vienoties ar nozari par valsts attīstībai būtisko teritoriālo reformu.

Grozījumus likumā, kas paredz mainīt daudzu Latvijas ciemu likumisko statusu, atbildīgā ministrija virza, jo teju 80% no vairāk nekā sešiem tūkstošiem ciemu pēc apbūves un apdzīvotības blīvuma un citiem kritērijiem neatbilst ciema definējumam likumā. Tā saucamie "tukšie ciemi" atrodas vismaz stundas brauciena attālumā no Rīgas, lielākoties Latgalē, bet

kopumā Latvijā ir pusotrs tūkstotis tādu ciemu, kur reģistrētas tikai trīs, divas vai pat viena pati ēka.  

Vadoties pēc likuma, daļa pašvaldību sākušas šādus ciemus svītrot no teritoriālā plānojuma. Tomēr liela daļa iebilst, ka šādi iet zudībā ciemu vēsturiskie nosaukumi, tādēļ ministrija piedāvājusi faktiski vairs neeksistējošos ciemus pārdēvēt par adresācijas ciemiem.

"Viņiem nebūtu konkrētu teritoriālu robežu, bet viņi tiktu saglabāti kā vēsturisks nosaukums. Un protams, saglabātos esošā adrešu sistēma," skaidro VARAM valsts sekretāra vietnieks Aivars Draudiņš.

Tam iebilst Latvijas Pašvaldību savienība, piedāvājot savu definējumu - viensētu grupas.

"Ieviešot jaunu nosaukumu "Adresācijas ciems", visur tas būs jāmaina un jāatrunā, uz ko tas attieksies, uz ko tas neattieksies, bet mūsu piedāvājums - ieviešot šo nosaukumu "Viensētu grupa", šis bloks ar normatīvajiem aktiem nebūtu jāgroza," ieskicē LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa.

Savukārt ministrija norāda, ka papildu administratīvo slogu radītu tieši pašvaldību piedāvājums, jo adrešu reģistrā būtu jāiekļauj jaunais apzīmējums - viensētu grupas. Abu pušu domstarpību dēļ atlikta jautājuma skatīšana valdībā, un salīdzinoši maznozīmīgā jautājuma risināšana arvien ievelkas.

Tas rada bažas par iesaistīto pušu spēju panākt kompromisu daudz apjomīgākās teritoriālās reformas īstenošanā. Sadarbības teritoriju veidošanu pagaidām atbalstījušas tikai lielās pašvaldības. 

"Šobrīd mēs runājam ar mazākumu, tas ir mazāk nekā 30% iedzīvotāju pārstāvošajām pašvaldībām, kuras ir pret sadarbības nostiprināšanu. Iespējams, tas ir, lai mēģinātu saglabāt savu autonomiju," skaidro ministrijā.

Par spīti tam ministrija tomēr cer, ka par sadarbības teritoriju veidošanu varētu lemt vēl šī valdība.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti