„Lielākoties Latvijas adoptētājs vēlas adoptēt vienu bērnu, vecumā līdz trīs gadiem. Joprojām, kā mums parādījās 2010., 2011.gadā tendence, ja izvēlas konkrēta dzimuma bērnu, tad izvēlas adoptēt tieši meitenes.
Kā piemēru varu minēt, ka uz 1.oktobri Latvijas adoptētāju ģimenes ir tikai divas, kas paudušas vēlmi adoptēt bērnu līdz septiņu gadu vecumam, un arī tad - tieši meitenes. Ja mēs runājam par sešus gadus vecu zēnu, šobrīd Latvijas adoptētāju nav," atklāj Krastiņa.
Tāpēc Labklājības ministrija tagad sākusi izsūtīt vēstuli adoptētājiem, aicinot adoptēt potenciālos adoptētājus arī lielāka vecuma bērnus vai bērnus, kuri ir kopā ar brāļiem vai māsām. „Kā pozitīvo es varu minēt, ka mums ir izdevies atrast vairākiem bērniem adoptētājus šeit pat Latvijā, kas ir bijuši gan piecus gadus veci puikas, kuriem mums vairs nav rindas kārtībā adoptētāju, gan trīs vienas ģimenes bērnus. 2014.gadā divas Latvijas adoptētāju ģimenes vienlaicīgi ir ņēmušas trīs bērnus pirmsadopcijas aprūpē," stāsta ministrijas pārstāve.
Ja process noslēgsies veiksmīgi, tad šādas ģimenes ar trim adoptētiem bērniem kopumā būs jau trīs.
Statistika rāda, ka nedaudz aug arī to ģimeņu skaits, kas adoptē divus vienas ģimenes bērnus.
Piemēram, 2012.gadā divus vienas ģimenes bērnus adoptēja astoņas, bet pērn jau 11 ģimenes. Tāpat arī ik gadu ir pāris gadījumu, kad ģimenes, kas jau adoptējušas bērnu, pēc kāda laika vēlas adoptēt vēl otru. Piemēram, kāda ģimene tā ik pa gadam adoptējusi trīs bērnus.
Tomēr adoptēt bērnu ar būtiskām veselības problēmām Latvijas adoptētājs nav gatavs, atzīst Krastiņa: „Adoptē Latvijā ar bronhiālo astmu, ar alerģijām pret piena produktiem, ir bijuši atsevišķi gadījumi, ar nopietnākām veselības problēmām, kur, piemēram, bērnam pēc piedzimšanas konstatētas nopietnas veselības problēmas, kur jābaro par zondi, kur nepieciešama izķepurošanās, un bērnam ir veiktas, iespējams, arī operācijas, bet bērna veselības stāvoklis ir būtiski uzlabojies. Tādi bērniņi Latvijā adopcijā arī ir paņemti, kuriem dzīves sākums bijis ļoti grūts."
Piemēram, pēc Labklājības ministrijas ziņām, Latvijā nav adoptēts neviens bērns ar Dauna sindromu. Taču šādus bērnus mēdz adoptēt amerikāņi. Tomēr atsevišķas izmaiņas ministrijas ierēdņi vidējā adoptētāja portretā ir pamanījuši: „Pirmām kārtām nedaudz jau vecuma ziņā pamainās. Tomēr lielākoties ir bijis līdz tiem trim gadiem, tagad jau varētu teikt, ka tas vidējais ir līdz trīs četru gadu vecumam.
Pamainās arī attieksme pret veselības stāvokli, adoptētāji ir gatavi veikt ģenētiskās analīzes, un tad skatīties attiecībā no rezultātiem, vai viņi brauc vai nebrauc iepazīties ar bērnu."
Šogad līdz 1.oktobrim Latvijā adoptēti kopumā 227 bērni. No tiem 81 bērns atradis ģimeni Latvijā, taču pārējie 146 uz ārzemēm. Salīdzinot šo laika posmu ar pērno gadu, Latvijas adoptētāju skaits ir diezgan līdzīgs, bet būtiski ir pieaudzis ārvalstu adoptētāju skaits.
Jau izskanējis, ka uz ārvalstīm bērnu var adoptēt tad, ja nevar atrast adoptētājus Latvijā, piemēram, bērnus ar veselības problēmām, vairākus vienas ģimenes bērnus, un bērnus lielākā vecumā. Iespējams, mainoties Latvijas vidējā adoptētāja portretam, bērnam ģimeni atrast būs vieglāk Latvijā.
