Panorāma

Zagļi ielaužas SAB direktora dzīvoklī

Panorāma

Latvija netiek Eirovīzijas finālā

Cik ilgi vecāki drīkst laboties?

Adoptētāja: No ģimenēm izņemtos bērnus jāļauj adoptēt iespējami ātrāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Kamēr vecākiem, kuriem atņemti bērni, ļauj sakārtot dzīvi, bērni dzīvo institūcijās vai pagaidu ģimenēs. Šajā laikā bērnus, kuri nav juridiski brīvi, nedrīkst adoptēt, un tā dažkārt līdz pilngadībai. Adoptētāji stāsta, ka uz mazajiem bērniem rindā jāgaida vismaz divus gadus. Jo bērns vecāks, jo mazākas viņa izredzes iegūt jaunu ģimeni.

No bioloģiskās ģimenes Sintija tika izņemta desmit mēnešu vecumā. Līdz trīs gadu vecumam dzīvoja zīdaiņu namā. Viņu gribēja adoptēt, taču juridiski brīva Sintija bija tikai 12 gadu vecumā.

Arī Ineta neatceras, kad viņu izņēma no ģimenes: “Kā man ir teikts - četru gadu vecumā.” Kopš izņemšanas no ģimenes visa Inetas bērnība līdz pat pilngadībai pagāja bērnunamos: “Pirmais bērnunams bija Krustpilī, Saules bērnunams. Tad to likvidēja, un mūs visus pārveda uz Līkumiem.”

Nav divu vienādu situāciju, kāpēc vecākiem bērni tiek atņemti un kā pēc tam situācija risinās gadu gaitā. 2016.gada pārskats par bāriņtiesu darbu parāda, ka pērn 1378 bērni palika bez savu vecāku gādības. Šie bērni no ģimenēm tika izņemti ar bāriņtiesas lēmumu. 45 bērnu vecāki par atvasi nespēja rūpēties slimības dēļ, 52 bērniem vecāki ir nepilngadīgi, bet 187 gadījumos konstatēta vardarbība pret bērnu vai bijušas aizdomas par to.

No bērniem, kas atņemti bioloģiskajiem vecākiem, 432 bija mazuļi vecumā līdz trīs gadiem, 686 bija vecumā no četriem līdz 12 gadiem, bet 260 bērni bija vecumā no 13 līdz 17 gadiem.

No 1203 vecākiem, kam uz laiku pārtraukta vecāku vara, 766 gadījumos bāriņtiesas to lūdza pārtraukt ar tiesas lēmumu. Tiesa bāriņtiesu prasību apstiprināja 680 gadījumos.

Tātad aptuveni pusei vecāku, kuriem bērni atņemti, bērni tika pasludināti par juridiski brīviem. Taču nav pieejams apkopojums, cik ilgi vecākiem tika dota iespēja laboties.

Zināms, ka pagājušajā gadā 412 vecākiem aizgādības tiesības tika atjaunotas.

Sieviete, kura piekrita atklāt savu stāstu, bet ne savu seju un vārdu, ir adoptējusi divus bez vecāku gādības palikušus bērnus. Viņa uzskata – no ģimenēm izņemtie bērni pēc iespējas ātrāk ir jāpadara juridiski brīvi, lai viņi nonāktu īstās ģimenēs, nevis gadiem nīktu pagaidu ģimenēs vai bērnunamos.

“Es domāju, ka tam ir jābūt momentā. Ja tu esi nodarījis savam bērnam pāri vainu pastiprinošos apstākļos, alkohola, narkotisko vielu reibumā, tam ir jābūt momentā, ka tev to bērnu noņem un uz visiem laikiem. Nevis ar domu, ka es atdošu kaut kad atpakaļ.

Tā ir likumdošana, kas ļauj vecākiem desmitiem reižu laboties un censties sevi pierādīt.

Piemēram, Norvēģijā tādas iespējas nav. Ja tu vienreiz esi savam bērnam izdarījis pāri, viss, ar to arī stāsts ir beigts,” saka adoptētāja.

Tikmēr Tiesībsarga biroja eksperte Laila Grāvere uzskata, ka likums ir labs, viss atkarīgs no tā piemērošanas. Un šis jautājums noteikti ir tas, kur katrs gadījums ir jāizvērtē atsevišķi.

“Ja vecāks apmeklē bērnu un risina savas problēmas, tad ir jādod iespēja. Jo mērķis ir bērnam atgriezties ģimenē, nevis pēc iespējas ātrāk bērnu pataisīt juridiski brīvu un pēc iespējas ātrāk atdot adopcijai.

Adopcijai būtu nododami tie, kuru vecāki ne interesējas, ne kaut ko dara un kur ir skaidri redzams, ka nekas nebūs,” norāda eksperte.

Laila Grāvere skaidro – likums jau pašlaik ļauj rīkoties gana ātri. Ja vecāki skaidri pasaka – par bērnu nerūpēsies, likums ļauj salīdzinošo ātri prasīt tiesai lēmumu par aprūpes tiesību izbeigšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti