Medijiem izsūtītajā paziņojumā biedrības vadītājs Jānis Neimanis norāda, ka ziņas par ierosinātu disciplinārlietu ir signāls par kļūdu tiesu sistēmā, bet informācijas ierobežojumi attiecībā uz tiesneša vārdu, kas iespējams izdarījis dienesta pārkāpumu, raisa neuzticēšanos un šaubas par tiesu varas leģitimitāti.
„Tiesnesim, lai nodrošinātu uzticēšanos tiesu varai un visas tiesu varas leģitimitāti, ir jāpacieš lielāki ierobežojumi nekā vidusmēra indivīdam,” uzskata Neimanis.
Biedrība noraidīja argumentu, ka informācijas ierobežošana būtu attaisnojama ar bažām par nepamatotu lietu ierosināšanu jeb patvaļu: „Arī tad, ja tiesnešu disciplinārkolēģijai ir bijis atšķirīgs viedoklis par lietu un tā to izbeigusi, vēl vien nenozīmē, ka lietas ierosināšana bijusi patvaļīga, ar mērķi ietekmēt tiesnesi vai tiesas spriešanu.”
Administratīvie tiesneši arī uzskata, ka disciplinārlietu izskatīšana nav tikai tiesu pašpārvaldes iekšēja lieta un varas iekšējo kļūdu diagnosticēšanas un labošanas procesam nav jābūt slēgtam.
Savukārt attiecībā uz ziņu pasniegšanu par tiesnešu disciplinārlietām nozīmīga loma esot pašas tiesu pašpārvaldes kvalitatīvai komunikācijai ar medijiem un sabiedrību. Biedrība mudina lietu ierosinātājus un arī tiesnešus plašāk skaidrot sabiedrībai savu nostāju. Savukārt Tiesnešu disciplinārkolēģijai būtu aktīvāk jāpaskaidro savu nolēmumu pamatojums un jāpadara tie publiski arī tad, ja par pārkāpumu piemērotais sods ir izpildīts, uzskata biedrība.
