Danovskis norāda uz Satversmi, kas nosaka ikvienai personai tiesības uz advokāta palīdzību, turklāt tam nav obligāti jābūt procesam tiesā, bet var būt arī iestādē.
Eksperta ieskatā, Dreimanes gadījumā ir noticis ierobežojums uz tiesībām uz advokāta palīdzību: „Jautājums, vai Satversmes aizsardzības birojs var atsaukties uz kādu tiesību normu, kura paredzētu, ka advokātam tur nav ko darīt un viņš tur nedrīkstētu būt. Man tādas normas nav zināmas.”
„Protams, personai ir jābūt tiesībām izteikt savu viedokli par to, ko saka valsts pārvaldes iestāde, kura grib atņemt valsts noslēpuma statusu. Personai jāzina vismaz kādi iemesli, protams, ne jau detaļās. Arī SAB jāsargā savi ziņotāji. Bet [jāzina] vismaz iemesli, kādēļ tiek atņemta šī atļauja, jo tikai tā var īstenot tiesības uz aizstāvību,” skaidroja eksperts.
Tomēr publiski gan šo informāciju SAB nevajadzētu izpaust, uzskata Danovskis.
SAB lēmumu par atļaujas nepiešķiršanu iespējams apstrīdēt iestādes direktoram un tālāk jau ģenerālprokuroram. Dreimane jau solījusi, ka šādi rīkosies.
Jau ziņots, pirmdien pēc koalīcijas sēdes premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”) pavēstīja, ka Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei ir atņemta pielaide valsts noslēpumam, līdz ar to viņa tiks atbrīvota no amata.
Dreimane izvairījās no kontaktiem ar Satversmes aizsardzības biroju, kas veic pirmstermiņa pārbaudi attiecībā uz viņas darbu, informēja SAB. Tikmēr Dreimane pauž, ka aicinājums ir klajā pretrunā ar likumdošanā noteikto novērtēšanas kārtību.
Marta sākumā aizkavējās Dreimanes darbības izvērtēšana. Viņa saņēmusi pārmetumus par ierēdņu darba kvalitāti, ka tie šķērdē nodokļu maksātāju naudu. Gan vērtēšanas komisija, gan valsts pārvaldes eksperti atzinīgi analizē kancelejas vadītājas līdzšinējo darbību, taču saredz arī trūkumus.
Valsts kancelejas vadītājas paveikto vērtē ik pēc diviem gadiem. Elita Dreimane šajā amatā ir kopš 2011.gada, kad valdību vadīja Valdis Dombrovskis („Vienotība”).
