Tieša runa

Tieša runa: "Kā novadu reforma mainīs Pierīgas iedzīvotāju ikdienu"

Tieša runa

Tieša runa: "Kādas izmaiņas novadu reforma paredz lielajām pilsētām"

Tieša runa: "Kā novadu reforma mainīs Pierīgas iedzīvotāju ikdienu"

Ādažu un Carnikavas vadība: Novadu reforma problēmas neatrisina

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Novadu reforma, kurā paredzēts apvienot Ādažus un Carnikavu, nerisina tās problēmas, kas ir aktuālas abos novados, Latvijas Televīzijas raidījumā "Tieša runa" teica abu pašvaldību vadītāji.

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (Latvijas Reģionu apvienība) uzsvēra, ka abas pašvaldības ir ļoti atšķirīgas - Carnikavā iedzīvotāju skaits krietni pieaug vasaras mēnešos, savukārt Ādažos cilvēki dzīvo visu gadu. Pēc viņa teiktā, pašvaldības ir izveidojušas loģisku plānošanu, kā viss darbojas, un tagad būs tas jādara no jauna. Kā vienu no problēmām, kuru nerisinās reforma, ir rindas bērnudārzos abos novados. Viņš uzskata, ka nevar mehāniski pārdalīt karti, jo tam nav nekāda labuma. Viņaprāt, būtu jārisina pašvaldību problēmas.

"No tā, ka pārzīmējam karti, sākam plēsties, nevis sadarboties," uzsvēra Sprindžuks.

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Latvijas Zemnieku savienība) norādīja, ka būs daudz jautājumu, kuros tik un tā visiem Pierīgas novadiem būs jāsadarbojas, kā arī jāiesaista Rīga, piemēram, transports un infrastruktūra. Pēc Mieriņas domām, visas Pierīgas pašvaldības jau ir ekonomiski stipras un var nodrošināt vajadzīgās funkcijas, tādēļ nav skaidrs, kāpēc reformas karte pašlaik ir tāda, kāda ir.

Mieriņa uzskata, ka būs problēmas arī tad, kad jaunajā novadā kāds apgabals nebūs pārstāvēts, jo tad tam būs mazāk iespēju iegūt finansējumu, piemēram, būvniecībai.

Salaspils vadītājs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") atgādināja, ka, apvienojot novadus, vajadzētu runāt par pilnīgi jaunu novadu, piemēram, ja tiktu apvienotas visas Pierīgas pašvaldības. Viņš uzskata, ka jaunizveidotā novada vadībai būs jādomā plašāk, kas būs pozitīvi. 

Savukārt Rīgas domes pārstāvis Dainis Turlais ("Gods kalpot Rīgai") norādīja, ka Pierīgas pašvaldības, iespējams, ir pašpietiekamas, bet, viņaprāt, esošais modelis nav labs, jo tas neveicina pašvaldībām vēlmi kaut ko mainīt. Proti, tās saņem naudu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, neveidojot pievienoto vērtību.

Raidījumā izskanēja arī ideja, ka cilvēki, kuri strādā vietā, kurā nav deklarēti, varētu daļu sava ienākuma nodokļa maksāt pašvaldībai, kurā strādā. Sprindžuks norādīja, ka tas būtu izdevīgi tādām pašvaldībām, kurās notiek ražošana, bet pārējās kļūtu vēl nabadzīgākas.

Gan Sprindžuks, gan Mieriņa neatbildēja apstiprinoši, ka reforma pašreizējā izskatā ir nepieciešama. Viņi vēlas, lai notiktu lielāka sabiedrības iesaiste, tādēļ arī aptaujās savus iedzīvotājus. Čudars gan uzskata, ka reforma vajadzīga. Tomēr viņš uzsvēra, ka šī drīzāk izskatās pēc reformas turpināšanas, atzīstot, ka iepriekšējā bija neizdevusies.

KONTEKSTS:  

Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.

Savukārt aprīļa vidū kļuvis zināms Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas sagatavotais administratīvi teritoriālās reformas projekts - tas paredz pašvaldību skaitu Latvijā samazināt no 119 līdz 35. Veidojot teritoriju karti, ņemts vērā pašvaldībās dzīvojošo skaits un attālums līdz centram.

Samazinot pašvaldību administratīvo aparātu, izdotos ietaupīt 120 miljonus eiro, kurus varētu novirzīt citiem mērķiem, iepriekš LTV prognozēja ministrs Juris Pūce.

Diskusijas par VARAM piedāvājumu sāksies maijā un ilgs līdz rudenim, kad plānots valdībā pieņemt jau gala versiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti