Sprindžuks skaidroja, ka pašlaik neskaidrības izveidojušās, jo bēgļi galvenokārt ir dzirdējuši par Rīgas centru Kongresu namā un tagad arī Kaļķu ielā 1, savukārt pašvaldības savus uzņemšanas centrus nav reklamējušas.

Tāpat viņš sacīja, ka Ukrainas kara bēgļiem informācijas centram ir jākļūst par vienotu uzņemšanas biroju.  Pēc viņa teiktā, gan lielās, gan mazās pašvaldībās Ukrainas kara bēgļiem ir jāveido vienota informācijas centrāle.

Vienlaikus Ādažu novada domes vadītājs norādīja, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem jābūt pieejamam šim telefonu sarakstam katrā pašvaldībā. "Šis birojs ir jāsakārto kā vienots, un mans aicinājums, ko es jau Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ieteicu, ir pāriet uz šo standartizēto pieeju, citādāk mēs paši sev ražojam darbu, cilvēki iet krustu šķērsu," piebilda domes vadītājs.

Sprindžuks atzīmēja, ka, viņaprāt, vēl labāk būtu bijis cilvēkus apturēt jau uz robežas un vaicāt, vai mašīnā nav kāds bēglis no Ukrainas. "Šķirot uzreiz, jau iebraucot Latvijā, kā to dara igauņi, piemēram. Šobrīd viņi visi pa dažādām vietām iebrauc Latvijā un atduras Rīgā," sacīja Sprindžuks.

Viņš atzīmēja, ka pirmās lietas bēgļu uzņemšanā esot sakārtotas, bet, tā kā ir skaidrs, ka Latvijā ieradīsies vēl bēgļi, kurus, iespējams, pārdalīs no citām valstīm, esot svarīgi veidot standartizētu un visā valstī vienotu finanšu ietvaru bēgļu uzņemšanai.

Sprindžuks arī norādīja, ka mājokļu bēgļu izmitināšanai vismaz Pierīgā sākot trūkt. "Bez uzņēmēju atbalsta mums vienkārši pietrūks šādu mājokļu. Ir svarīgi pielāgot, piemēram, bijušās administratīvās ēkas vai kādu slēgtu viesu namu," sacīja domes vadītājs.

Viņš piebilda, ka, sākoties siltākai sezonai, arī Rīgā izmitināšanas varianti esot, bet ir svarīgi, lai uzņēmēji veic sagatavošanas darbus, piemēram, iepērk matračus un domā par ēdināšanu.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.