Pēc pašvaldību vēlēšanām Ādažu novadā iepriekš valdošā Reģionu alianse ieguva sešas no 15 deputātu vietām un palika opozīcijā, pārēji deviņi deputāti no piecām partijām izveidoja koalīciju un par pašvaldības vadītāju ievēlēja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvi Māri Sprindžuku, kurš iepriekš bija saistīts ar Tautas partiju un savulaik bija premjera Andra Šķeles biroja vadītājs.
Ādažu novads, kas bija pazīstams kā viens no bagātākajiem Latvijā, 2010. gadā kļuva par pirmo pēc pašvaldību reformas, kuram nācās lūgt valsts aizdevumu, lai izbēgtu no bankrota. Pašvaldības vadītājs Normunds Breidaks vēlāk tika notiesāts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, bet pēc šī gada pašvaldību vēlēšanām viņa partija nonāca opozīcijā. Pats Breidaks vēlēšanās nepiedalījās - to viņam liedz darīt tiesas spriedums – un, iespējams, tas arī ļāva līdzšinējai domes opozīcijai savākt vairāk deputātu mandātu un pārņemt varu.
Taču pēdējā laikā koalīcija ar Sprindžuku bija neapmierināta. Par viņa atcelšanu balsoja visi astoņi koalīcijas deputāti, pret balsoja pats Sprindžuks un opozīcijas pārstāvji. Sprindžuks pāriet uz opozīciju kā neatkarīgais deputāts.
Sprindžuks uzskata, ka koalīcija balstījās uz saimnieciskajām interesēm un uz viņu tika izdarīts spiediens. Viņš domes sēdē nevēlējās preses klātbūtnē saukt koalīcijas pārstāvjus, kuri šo spiedienu izdarījuši, taču norādīja, ka bija konkrēti uzdevumi, piemēram, iecelt kādu par padomnieki, pieņemt citus lēmumus.
„Šī ir parasta dilemma, kas ir daudzās pašvaldībās Latvijas politikā. Tikko ir runa par resursiem, attīstības jautājumiem, par iepirkumiem, diemžēl dominē intereses. Es tomēr esmu nācis, lai šeit veidotu daudz maz caurspīdīgu un tādu labu pārvaldību,” skaidroja Sprindžuks.
Koalīcijas deputāts, vicemērs Uģis Dambis savukārt skaidroja, ka Sprindžuka atcelšanas iemesls ir koalīcijas līguma nepildīšanu. Koalīcija vienojās par viennozīmīgu Ādažu novada attīstības ceļu, par atbalstu iedzīvotāju intereses, piemēram, skolēnu autobusu nodrošināšanu, kas ar Sprindžuka lēmumu svītrots no budžeta.
„Mēs koalīcijā nolēmām, ka vajadzīgs labāks saimnieks, nevis politiķis. Ādažu novads ir novads, nevis pilsēta, jāiet saimnieciskais ceļš,” pauda Dambis.
Tiesa, pirms balsojuma par mēra atcelšanu no amata, dome atbalstīja šī gada budžetu, kas ierasti nozīmē uzticību domes vadībai, uz ko uzrunā deputātiem arī norādīja Sprindžuks.
Par Ādažu novada mēru Sprindžuka vietā ievēlēts Normunds Zviedris („Vienotība”), kurš pirms sēdes atturīgi komentēja, kāda būs viņa darbība mēra amatā un ar ko tā atšķirsies no Sprindžuka politikas. Zviedris vien norādīja, ka viņa izvirzīšana ir negaidīta, tāpēc viņš no plašākiem komentāriem atturas.
LTV „Panorāma” ziņo, ka starp Ādažu varas maiņas iemesliem tiek minēts arī tas, ka Sprindžuks esot bijis autoritārs attiecībās ar koalīciju, bet vairākkārt vērsies pēc atbalsta pie opozīcijas, ko partneri uztvēruši kā politisko nodevību. Viņš pats to skaidro, kā nevēlēšanos atmest savus principus, piekāpjoties līdzšinējo sabiedroto saimnieciskajām interesēm. Sprindžuka pēctecis Ādažu mēra amatā Normunds Zviedris viņa atcelšanu pamatoja tieši ar vadības stilu.
Reģionu alianses pārstāvis Pēteris Balzāns, kurš pēc Normunda Breidaka notiesāšanas uz īsu brīdi ieņēma Ādažu mēra amatu, noliedza, ka Sprindžuks būtu aktīvi sadarbojies ar viņa partiju. Tomēr arī par mēra atcelšanu viņš nebalsoja, jo tas, viņaprāt, neuzlabotu pašvaldības darbu.
Neoficiāli apspriežot Māra Sprindžuka atcelšanas iemeslus, viņa pretinieki norāda arī uz vairākiem apjomīgiem sanitārās infrastruktūras projektiem, par kuru īstenošanu viņš esot iestājies. Pēc viņu teiktā, šie projekti kartē iezīmēti ļoti tuvu līdzšinējā mēra tēvam piederošiem zemes gabaliem, bet kopumā projektu nepieciešamība novada attīstībai esot apšaubāma. Pats Sprindžuks šādus pārmetumus gan kategoriski noraida, apgalvojot, ka citus maršrutus iezīmēt neesot ļāvuši spēkā esošie likumi, un pārmetumi esot tikai mēģinājumi parādīt viņu negatīvā gaismā.
