Rīta intervija

''Lauku ceļotāja'' prezidente Asnāte Ziemele par tūrisma sezonas noslēguma pasākumu

Rīta intervija

NMPD vadītāja Liene Cipule par neatliekamās palīdzības krīzi

Ādažu mērs Māris Sprindžuks par deinstitucionalizācijas plāna projektiem

Ādažu mērs: Domei izdevies pārliecināt sabiedrību par dienas centra būvēšanu Ādažu centrā

Ādažu novada vadība pēc ilga un plaša skaidrošanas darba uzskata, ka spējusi pārliecināt iedzīvotājus, kuri līdz šim iebilduši pret sociālā dienas centra būvniecību Ādažu centrā un ir “izslimota ilūzija par trakomāju tiem, kam viņa bija”. Centru plānots atvērt nākamā gada rudenī, Latvijas Radio pastāstīja novada domes vadītājs Māris Sprindžuks (Latvijas Reģionu apvienība).

Iepriekš daļa Ādažu novada iedzīvotāju un opozīcijas deputātu iebilda pret dienas centra būvniecību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, pret to bija savākti aptuveni 700 parakstu.

Sprindžuks skaidroja, ka centrā varēs sniegt pakalpojumus aptuveni 60 novadniekiem, kam tie ir nepieciešami, - pieaugušajiem ar garīgas veselības traucējumiem un bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem. Bērni varēs saņemt nepieciešamo terapiju, bet 28 pašlaik novadā dzīvojošie pieaugušie potenciālie centra klienti varēs dienu pavadīt centrā dažādās sociālajās aktivitātēs un nodarbībās.

Sprindžuks sacīja, ka ieguvēji būs gan centra klienti, gan viņu tuvinieki, kuri varēs arī sākt strādāt, nevis tikai aprūpēt viņus.   

Ādažu novada vadītājs atzina, ka iepriekš sabiedrībā bija neizpratne par šo centru, taču pašvaldība “veica lielu skaidrošanas darbu”, rīkoja sanāksmes, skaidroja centra mērķus vietējā izdevumā.

Sprindžuks uzskata, ka sabiedrība sapratusi - jā, mēs esam dažādi, cilvēki piedzimst vai dzīves laikā iegūst traumas, bet nevar teikt, ka viņi ir bīstami.

Viņš secina, ka domei izdevies iedzīvotāju pārliecināt un sabiedrība piekritusi, ka šādam centram jābūt Ādažu centrā, kur var ērti piekļūt, “puse potenciālo klientu dzīvo centrā, nevar viņus slēpt vai vest uz Gaujmalu, mežmalu, sabiedrībai jāmācās, ka viņi daļa no mums”.

Aptuveni 400 kvadrātmetru liela centra būvniecību plāno pabeigt 2019.gada rudenī. Pirmos četrus gadus centra darbu finansēs Eiropas Savienības fondi, bet pēc tam būs nepieciešams pašvaldības finansējums – aptuveni 200 000 eiro gadā, stāstīja Sprindžuks.  

Viņš atzina, ka tas ir būtisks sadārdzinājums pašvaldības sociālajā budžetā, bet centra klienti iegūs cilvēku cienīgu dzīvi un pašvaldība - vairāk strādājošo cilvēku, “jo ģimenes locekļi alkst darīt ko citu, ne tikai pieskatīt tuviniekus”.  

KONTEKSTS:

Ādažos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vienīgā tikšanās vieta ir sociālais dienests, un dome nolēmusi būvēt dienas centru. Taču daļa sabiedrības it kā pašu invalīdu labā vēlējās, lai centrs atrastos tālāk no sabiedriskajām ēkām. Divas reizes tika vākti paraksti pret dienas centra veidošanu.

2 komentāri
Anonīms lietotājs 22868
izvēlētajā vietā pietiek vietas tikai telpām. Tā ir maza liriska atkāpe par jēgpilnas dzīves nodrošinājumu tiem, kuri piedzimuši ne tik spējīgi, bet ne par to ir stāsts. No šīm būvniecības aktivitātēm izriet viena cita un daudz būtiskāka problēma, kas nākamruden, kad durvis vērs sākumskola un dienas centrs, ietekmēs arī tos, uz kuriem abas iestādes nekādi neattiecas. Vai ir padomāts par satiksmes organizāciju!!! Šo iestāžu sastrēgumā rītos un vakaros būs jāsēž tiem ļoti daudzajiem cilvēkiem, kuri no Ādažiem dodas uz darbu Rīgā, jo cita ceļa nav! Vai ir ieplānota papildu ceļa izbūve, kas ļautu šīm iestādēm piekļūt no citas puses vai aizkļūt prom, lai atslogotu centrālo Gaujas ielu? Tā ir tikpat būtiska infrastruktūra kā pašas iestādes. Par to nedzirdèju ne vārda. Šādi turpinot uz centrālās ielas būvēt visas vajadzīgās ēkas pēc kārtas, Ādažu centrs katru gadu vairāk kļūst par vietu, kur iegriezties gribas aizvien retāk. Rudenī būs riktīga jezga.
Anonīms lietotājs 22868
Respekts Indras Garā komentāram- Nezinu, kā ir pārliecināti tie 700 un cik tur vēl cilvēku, kas bija pret dienas centra atrašanās vietu pašā Ādažu centrā iepretim jaunajai skolai, jo neesmu šim jautājumam sekojusi līdzi. Saprotams, ka būtu grēks fondu līdzekļus neizmantot. Pieņemu arī, ka ir izvērtēts, ka varam atļauties papildu 200 000 eiro tekošo izdevumu sociālajā budžetā tieši šim mērķim. Mērķis ir labs, bet, ja godīgi, es vairāk ticu pakalpojumiem, kur cilvēki var jēgpilni un brīvi darboties darbnīcās pie darbagaldiem, ķimerēties savā tempā ar dabas materiāliem, nesatraucoties, ka tiks sabojāts eiroremonts. Sēdēt pie galdiem telpās, klausīties lekcijas un kā skolā sniegpārsliņas vienā tempā griezt.... Neesmu sociālais darbinieks, bet telpu darba modelis prasa sagatavotas nodarbības un, ja tādu nav, tad kopā būšana vienā telpā nevedas. Tā tas ir ar veseliem cilvēkiem un citādi nav arī ar īpašajiem un tas maksā. Man nešķiet pareizi, ka cilvēks ir kaut kā speciāli jānodarbina, bet
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti