Sprindžuks Latvijas Radio sacīja, ka nesen parlamenta pieņemtais likums “paredz dziļu izlīdzināšanu 16 pašvaldībām” - Rīgai un Pierīgas novadiem, no kuriem pārdala līdzekļus pārējiem 100 pašvaldībām.
“Ja skatāmies uz “excel” tabulu, tad jau Finanšu ministrija visu izdarīja pareizi; ja padomā par Pierīgu, kādas funkcijas tā pilda, tad lieta savādāka,” sacīja Sprindžuks.
Viņš uzsvēra, ka Pierīga pilda nozīmīgu lomu – uzņem cilvēkus no laukiem un reģionu pilsētām: viņi migrē uz Pierīgu, kas ir labākais scenārijs nekā tāds, ja viņi aizbrauktu uz Vāciju vai Skandināviju.
“Mēs uzņemam šos cilvēkus, varam nodrošināt infrastruktūru, mums aug iedzīvotāju skaits, un mums atņem par trešdaļu vairāk naudas. Labi, mēs esam turīgāki, bet vai tās pašvaldības, kas saņems šo pārdalīto naudu, spēs piedāvāt kvalitatīvu pakalpojumu?” vaicāja Ādažu mērs.
Ādažu novads jau iepriekš paudis, ka jaunais modelis ar papildu finansējumu reģionālajām pilsētām un novadiem nedos labumu iedzīvotājiem šajās pašvaldībās, ja tās nav sakārtotas un nespēj piedāvāt darbavietas iedzīvotājiem. Tādēļ jāturpina administratīvi teritoriālā reforma, līdz tiek izveidots efektīvs pašvaldību pārvaldības mērogs valstī, kurā tiek integrēta pilsēta ar apkārt pieguļošajām apdzīvotajām teritorijām vienā administratīvā vienībā.
Jaunais pašvaldību izlīdzināšanas likums nosaka, ka pašvaldību savstarpējās iemaksas un dotācijas tiks rēķinātas pēc īpašas formulas. Tajā ir iekļauti vidējie vērtētie ieņēmumi uz vienu nosacīto iedzīvotāju, ko veido prognozētie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa un daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas noteikta valsts budžeta likumā.
Līdz ar jaunā modeļa ieviešanu plānots saglabāt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros.
Finanšu izlīdzināšanas sistēmu, kas spēkā stāsies līdz ar 2016.gadu, aprēķinās Finanšu ministrija.
Pašvaldību izlīdzināšanas finansēšana ilgstoši ir bijusi politiķu un pašvaldības amatpersonu uzmanības centrā. Finanšu ministrija uzsvērusi, ka vēlas, lai pašvaldības pašas kļūtu saimnieciskākas un patstāvīgākas, savukārt pašvaldības iepriekš nāca klajā ar priekšlikumu, ka tās vietvaras, kas atrodas tālāk no Rīgas, varētu saņemt lielāku finansējumu.
