Pēdējoreiz, pārraujot aizsargdambi, plašas teritorijas Ādažos applūda pirms astoņiem gadiem. Gan aizsargdambis, gan sūkņu stacija, kas pasargā no applūšanas Ādažus, izbūvēti vēl kolhoza laikā. Pēc 2011. gada plūdiem apmēram četri kilometri dambja atjaunoti, bet atlikusī daļa joprojām rada applūšanas risku.
Ādažu novada Attīstības nodaļas vadītāja Karīna Miķelsone stāstīja - neraugoties uz to, ka pērnais rudens bija sauss un ziema nebija sniegota, sūkņu stacija darbināta arī šopavasar.
“Mēs esam ļoti tuvu pie jūras, un tas nozīmē, ka mēs absorbējam ne tikai sniega un lietus nokrišņus no Latvijas, bet arī augstāk, kur aiziet Gauja. Mēs esam pēdējais punkts, koridors, kas paņem ļoti lielu ūdens apjomu,” skaidroja Miķelsone.
Savu nerātno raksturu pēdējos gados parādījuši arī Gaujas straujie līkumi. Vietā, kur vēl pirms pāris gadiem bijis makšķernieku iebraukts ceļš, šodien ir nogruvis krasts.
“Krasti gar Gauju ir piesūcināti ar ūdeni, kļuvuši smagi, un, ejot straumei uz jūru, arī krasti aiziet kopā ar ūdeni,” skaidroja Miķelsone.
Lai nepakļautu riskam vairāk nekā 7000 iedzīvotāju un daba nesabojātu jau atjaunoto dambi, 5. aprīlī noslēgts līgums ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, bet tagad arī parakstīts līgums ar būvniekiem par aizsargdambja atjaunošanu.
“Paldies dievam, ka no 2011. gada līdz šodienai nekad nav bijuši pavasara plūdi vai lielāki pali, bet mēs jau nevaram garantēt, ka tas nenotiks nākotnē,” norādīja Ādažu novada domes izpilddirektors Guntis Porietis.
“Lai patiešām iegūtu vienotu tehnisko būvi, kas atbilst vienādam standartam, atrodas vienādā augstumā, pasargāts bīstamākajās vietās, ar atjaunotu sūkņu staciju un novadkanāliem, kas novadītu gruntsūdeņu radītos uzplūdus - tāpēc arī mēs visu to dambi novedam līdz galam,” sacīja Porietis.
Gandrīz divus miljonus eiro vērtajā projektā atsevišķās vietās paredzēta arī Gaujas kreisā krasta nostiprinājumu izbūve. Projektu plānots īstenot divu gadu laikā.