De Facto

Cenu pieauguma krīzes risināšanai vajadzēs gandrīz pusmiljardu eiro

De Facto

Ieskats 30. janvāra «De Facto» tematos

De Facto - Ādamsona spiegošanas lietā aizturētie – bijušie drošības dienestu darbinieki

Ādamsona spiegošanas lietā visi aizturētie – bijušie drošības dienestu darbinieki

Spiegošanas lietā, kurā apsūdzēts Saeimas deputāts Jānis Ādamsons, visi iesaistītie ir bijušie padomju laiku un Latvijas drošības dienestu darbinieki. Viens no aizturētajiem – nu jau bijušais Ādažu pašvaldības policists – vēl pirms desmit gadiem strādāja Valsts drošības dienestā (VDD), kas šo kriminālprocesu izmeklē, šovakar vēsta LTV raidījums "De facto".

ĪSUMĀ:

  • Ādamsons telefoniski noraidīja apsūdzības spiegošanas lietā.
  • Rīgā dzimis Krievijas pilsonis Silonovs varētu būt starpnieks informācijas nodošanā.
  • Viņš aizvien ir apcietinājumā; advokāte pārmet, ka nav pieejamas konfidenciālas tikšanās.
  • Cits aizturētais Andris Strautmanis savulaik ieņēma augstu amatu Drošības policijā.
  • "De facto" neoficiāli zināms, ka ceturtais ir bijušais Drošības policijas darbinieks Arturs Šmaukstelis.
  • Viņš pirms dažiem gadiem gandrīz kļuva par Carnikavas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieku.
  • Viņš komentārus par lietu nesniedza, bet apliecināja, ka uzturējis kontaktu ar Ādamsonu.
  • VDD nesen ziņoja par vēl divām aizturētām personām aizdomās par sadarbību ar Krievijas izlūkiem.

Ādamsons, kuru VDD aizdomās par spiegošanu Krievijas interesēs aizturēja pērn vasarā, padomju gados bija Valsts drošības komitejas (VDK) Robežapsardzības karaspēka štata darbinieks. Kā politiķim viņam jau ilgu laiku specdienesti bija lieguši pieeju valsts noslēpumam. Tomēr, kā rādot VDD savāktie pierādījumi, viņš par dažādām norisēm ilgstoši ziņojis Krievijas Federālajam drošības dienestam.

"Vainu es, dabiski, neatzīstu, tāpēc, ka tās ir muļķības," īsā telefonsarunā ar "De facto" minēja Ādamsons, plašāk apsūdzību nekomentējot.

Jūnijā īsi pirms Ādamsona šajā lietā Rīgas lidostā aizturēja Krievijas pilsoni Genādiju Silonovu. Viņš varētu būt bijis starpnieks informācijas nodošanā.

Par Silonovu zināms maz. Dzimis Rīgā, pēdējos padomju gados strādājis vietējā Valsts drošības komitejā. Vienā no savervēto aģentu kartītēm redzams, ka Silonovs 1990. gadā skaitījies VDK 3. daļā, kas tolaik pamatā apkaroja organizēto noziedzību. Pēdējos gados Silonovs Latvijā dzīvojis ar uzturēšanās atļauju, pārstāvējis kompāniju "Standard Invest", kurai bija intereses tranzīta, saldētu zivju, gaļas un nekustamā īpašuma jomās.

Silonovu atšķirībā no Ādamsona vēl tur apcietinājumā. Silonovs vainu neatzīst.

Silonova advokāte Imma Jansone uzskata, ka klientam uzrādītais Krimināllikuma 85. pants par spiegošanu ir pārāk abstrakts, jo paredz atbildību arī par skaidri nenosauktu ziņu vākšanu un arī tikai par nolūku tās nodot ārvalstij. Jansone apgalvo, ka saskaņā ar redzētajiem lietas materiāliem Silonovam inkriminē tieši nolūku informāciju nodot, nevis nodošanu.

"Rupji tiek pārkāptas mūsu klienta tiesības uz aizstāvību, jo no oktobra mēneša beigām klientam nav pieejamas konfidenciālas tikšanās ar advokātiem un nav iespējams strādāt ar lietas materiāliem un pilnvērtīgi gatavoties tiesas procesam," pauda  Silonova advokāte.

Pēc viņas teiktā, Silonovs ir vienīgais no četriem aizturētajiem, kurš vēl atrodas apcietinājumā.

No Ādamsona lietas atsevišķi izdalīja izmeklēšanu vēl pret divām personām. Viens no aizturētajiem bija cits bijušais VDK darbinieks, izmeklētājs Andris Strautmanis. 1988. gada VDK telefongrāmatā viņš minēts starp apakšnodaļu vadītājiem. Jau neatkarīgā Latvijā Strautmanis ieņēma augstu amatu Drošības policijā (tagad saukta par VDD). Iekšlietu ministra Mareka Segliņa laikā ministrija viņu pieņēma darbā par konsultantu.  

Par Strautmaņa darbu ministrijā toreiz bija sašutuši padomju varas vajātie. Savukārt tieši Ādamsons bija starp tiem, kas intervijā Latvijas Televīzijai pirms 20 gadiem mudināja Strautmanim piešķirt vajadzīgo pielaidi valsts noslēpumam.

Strautmaņa loma Ādamsona spiegošanas lietā nav skaidra. Valsts drošības dienests jaunu informāciju par izmeklēšanām nesniedz.

"De facto" neoficiāli zināms, ka ceturtais vasarā aizturētais ir vēl viens bijušais Drošības policijas darbinieks Arturs Šmaukstelis. Viņš dienestu pameta pirms desmit gadiem un iekārtojās Ādažu pašvaldības policijā. 2019. gadā Šmaukstelis gandrīz kļuva par Carnikavas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieku, bet iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("Republika") nedeva tam piekrišanu, pamatojoties uz slepenu Valsts policijas operatīvo informāciju par augstiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējuma riskiem.

Augustā Šmaukstelis darbu pašvaldības policijā atstāja.

"Diemžēl es nevaru nekādus komentārus sniegt, līdz ar ko lūdzu vērsties Valsts drošības dienestā," sazvanīts Šmaukstelis uz jautājumiem neatbildēja. Tiesa, viņš apliecināja, ka uzturējis kontaktu ar Ādamsonu, jo neilgu laiku bijis viņa kā deputāta palīgs Saeimā.

Šmaukstelis bija Ādamsona palīgs pusotru mēnesi 2019. gada vasarā, pirms neveiksmīgā mēģinājuma kļūt par pašvaldības policijas priekšnieka vietnieku.

Tiesājoties ar Iekšlietu ministriju, viņš skaidroja, ka darbu drošības dienestā pametis, jo krīzes laikā par trešdaļu samazināta alga. Taču bijušie kolēģi pie viņa vienalga vēršoties, kad nepieciešama palīdzība.

Neraugoties uz to, ka lietā iesaistīti bijušie drošības dienestu darbinieki, no kuriem viens vēl salīdzinoši nesen strādājis VDD, par specdienestu uzraudzību atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) nedomā, ka varētu būt noplūdusi kāda VDD būtiska iekšēja informācija.

"Pēdējos gados ir ārkārtīgi pastiprināta iekšējā kontrole. Neviens jau netiek ar skaļu troksni aizdzīts, viņi aiziet vienkārši klusāk. Mazliet izbrīna fakts, ka viņš strādāja pašvaldības policijā. Vienīgā mācība, ko no šī varētu izdarīt, ir tā, ka tādiem darbiniekiem ir jāpaseko līdzi, kur viņi paliek," sacīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Kučinskis.

Pēc atbrīvošanas prokuratūra Ādamsonam aizliegusi pildīt deputāta pienākumus. "Tas būtu pretrunīgi, apsūdzēt deputātu Ādamsonu spiegošanu un krāpšanā, tajā pašā laikā neierobežojot viņam pildīt deputāta pienākumus," Saeimas deputātiem skaidroja prokurors Juris Ločmelis.

Citas lietas

Pirms divām nedēļām VDD pavēstīja, ka aizturētas vēl divas personas, kuras tur aizdomās par ilgstošu sadarbību ar Krievijas militāro izlūkdienestu. Šī izmeklēšana nav saistīta ar Ādamsona lietu.

Abi aizturētie spiegojuši aizsardzības sektorā un ar Krievijas specdienesta cilvēkiem tikušies Krievijā. Vienam no viņiem jau uzrādīta apsūdzība, arī par šaujamieroča glabāšanu. Viņš nav bijis valsts amatpersona, bet izmantojis darbā iegūto kontaktpersonu loku, lai apkopotu un nodotu Krievijai informāciju par Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējām, iepirkumiem un NATO aktivitātēm.

Šo lietu uzraugošā prokurore Baiba Balode raidījumam apliecināja, ka apsūdzētais savu vainu atzīst. Viņa domā, ka lieta tiesā varētu nonākt februārī.

Otrajā krimināllietā par spiegošanu, sniedzot Krievijas militārajām vajadzībām būtisku informāciju, izmeklēšana turpinās, un sīkāku informāciju iestādes nesniedz.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt