- Policija par izmeklēšanu nerunīga.
- Pašvaldība mēģina direktoru atstādināt par saimnieciskiem pārkāpumiem.
- Skolas direktors uzskata: Skandāls sācies, jo viņš atteicies maksāt prēmijas.
- Valsts kontrole uzdod pašvaldībai atgūt zaudējumus.
Pirms vairāk nekā gada, saņemot iesniegumus par pārkāpumiem Jelgavas bērnunamā, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija uzsāka administratīvo lietvedību arī Adamovas speciālajā internātskolā. Kāds Jelgavas bērnunama audzēknis bija liecinājis, ka skolas audzinātāja viņu piekāvusi ar augstpapēžu kurpēm. Sūdzības iesniedzēja psiholoģe Andrija Likova zilumus uz zēna rokām un kājām nofotografēja.
Toreiz Adamovas direktors Jānis Puriņš audzinātāju aizstāvēja un stāstīja, ka skolā viņš ir labs saimnieks. Adamovā uzņemot vissmagākos bērnus. Visus tos, kurus nekur citur negribot pieņemt.
Par Adamovu negatīvi izteikušies vairāki Latvijas Radio intervētie bijušie bērnunamu audzēkņi. Arī Miranda Šnepste.
“Tur mūs sita tajā skolā, tur bija arī tādas kā kameras. Es visu laiku par to sūdzējos bērnunamam, kad viņi brauca man pakaļ, bet viņi visu laiku teica - tā nevar būt. Tā nevar būt,” stāstīja Šnepste.
Administratīvo lietu par epizodi ar augstpapēžu kurpēm gan izbeidza. Audzinātāja liecināja, ka uz kājām zēnam uzkāpusi netīšām. Tomēr pāris mēnešu laikā, kad notika aktīvā izmeklēšana, inspektori bija ievākuši gana daudz informācijas, kas liecināja par šīs audzinātājas cietsirdīgu attieksmi pret vairākiem bērniem un vairākām vardarbīgām epizodēm. Savāktos pierādījumus inspekcija nodeva Valsts policijai, kas vasaras vidū ierosināja kriminālprocesu.
Policija nerunīga
Valsts policijas Latgales reģionālās pārvaldes preses sekretāre Ksenija Belova tikties nepiekrīt, jo neesot daudz stāstāmā. Bet pa telefonu izstāstīja, ka notiek dažādas izmeklēšanas darbības, izmeklēšana joprojām turpinās, tiek pārbaudīta iegūtā informācija, savukārt izmeklēšanas interesēs plašākas ziņas policija pašlaik nesniedz.
Policija neinformēja par to, vai lietā ir cietušie, liecinieki vai aizdomās turamie, un vairāk ziņu solīja aptuveni pēc mēneša.
Tagad jau nopratinātas vairākas personas un veiktas ekspertīzes, bet kādas – to policija neatklāj. Atzinumi būšot aprīļa beigās.
Visticamāk, ka ekspertīzes saistītas ar bērnu psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanu, jo vēl septembrī Valsts policijas Rēzeknes iecirkņa priekšnieks Gunārs Paškevičs teica, ka lieta ir apjomīga. Ilgs laiks vajadzīgs bērnu nopratināšanai. Braucot arī uz Rīgu, kur tagad mācās, iespējams, piekautais zēns, Paškevičs toreiz vairākkārt atgādināja, ka runa esot par bērniem ar psihiskām saslimšanām.
“Mēs runājam ar bērniem ar psihoneiroloģiskām slimībām, ar traucējumiem. Saprotiet, komunikācija ar tādiem bērniem prasa speciālistu klātbūtni. Šeit katra izmeklēšanas darbība ir ļoti liels darbs un atbildīgs darbs,” uzsvēra Paškevičs.
Prokuratūra šobrīd nesniedz komentārus.
Nedaudz runātīgāka ir skolas vadības pienākumu izpildītāja Zigrīda Vasiļkova, taču noprotams, ka pēc būtības arī viņa neko daudz nezina. Viņa stāsta, ka kompetentās iestādes aicina uz sarunām, oficiāli piesakot šīs sarunas. Aicinot konkrētus skolas darbiniekus, konkrētā secībā, bet nekādu oficiālo ziņu par izmeklēšanā notikušo skolai nav.
Adamovas skolas direktors Jānis Puriņš stāsta, ka audzinātāju pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas noslēgtās pārbaudes darbā atjaunoja un viņai izmaksāja 1800 eiro lielu kompensāciju.
Direktoru mēģina atstādināt par saimnieciskiem pārkāpumiem
Pirms dažām nedēļām saimniecisku pārkāpumu dēļ Rēzeknes novada dome mēģināja Puriņu atstādināt. Neveiksmīgi.
Kopš pērnā gada novembra viņam ir darba nespējas lapa, un šādā gadījumā likums darba attiecības pārtraukt neatļauj. Puriņu noteikti atlaidīšot pēc slimības lapas beigām, saka pašvaldībā. Tāpat vērtēšot arī citu Adamovas skolas darbinieku atbildību šajā lietā.
Vislielākie pārkāpumi pieļauti rīcībā ar pašvaldības mantu un finansēm.
Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs Monvīds Švarcs stāsta, ka, piemēram, ir konstatēts, ka Puriņš ir īrējis dzīvokli skolas ēkā un nav par šo dzīvokli maksājis, arī ir konstatēti pārkāpumi autotransporta izmantošanā – “gan braukšanas ceļazīmju noformējumā, gan degvielas norakstīšanā”.
“Balstoties uz konstatētajiem faktiem, iesniegums tika nosūtīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Savukārt birojs lietu, kas ir policijas kompetence pēc būtības, pārsūtīja izskatīšanai policijā,” stāstīja Švarcs.
Direktors pārmetumus saista ar atteikumu maksāt prēmijas
Adamovas skola ir dzelteni oranža divstāvu ēka. Tās pirmajā stāvā arī dzīvo ilggadējais direktors Jānis Puriņš. Viņa dzīvoklis ir ēkas kreisajā spārnā, atsevišķa ieeja. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm, kad Latvijas Radio apmeklēja skolu, šoreiz bērni ārā nav redzami, durvis ir ciet, jo bēgot. Bet direktors uzturas savā dzīvoklī.
Viņš domā, ka skandāls sācies, jo pērn kolektīvam esot atteicies maksāt prēmijas. Vēl bijis konflikts ar kādu darbinieci, kas turpat, Adamovā, arī dzīvojot.
“Bija pārbaude, un mums aizrādīja, ka šī māja bija kādreiz skolotāju māja, un tajā mājā dzīvoja veci pensionāri. Es šeit esmu nostrādājis 35 gadus, tagad 36. gadu. Un, saprotiet, tā sieviete, kas tur tagad ir mājas vecākā, viņa uzskata, ka man ir jāmaksā par personīgās mājas jumta uzlikšanu. Es saskaņoju novadā to ar izpilddirektoru Jāni Trošku. Saprotiet, viņa neliekas mierā. Viņa sāka sūdzēties par visādām nebūšanām,” klāsta Puriņš.
Mājas vecāko Latvijas Radio sastapt neizdodas. Daudzstāvu māja ir dažu metru attālumā no skolas ēkas, durvis neviens nesteidz atvērt, izņemot Ļubovu. Arī viņas darba vieta ir skola.
“Strādāju šī cilvēka pakļautībā. Man ar viņu nekādu konfliktu nav bijis. Neitrāli pret viņu attiecos. Par šo situāciju gan esmu izbrīnīta un satraukta. Neko nekomentēšu, jo man ar viņu nekādu konfliktu nav bijis,” sacīja Ļubova.
Nesen bijusi sapulce. Tarifi nebija pārskatīti piecus gadus. Tagad nama iemītnieki informēti par izmaiņām komunālo tarifu aprēķināšanā, būšot arī skaitītāji, jo iepriekš, piemēram, maksai par kanalizācijas pakalpojumiem pašvaldība balstījusies uz pieņēmumiem, ka viens cilvēks kanalizācijā izvada tikpat daudz ūdens, cik patērē. Ko pašvaldība likšot darīt, tas viss ir lemjams, saka Ļubova.
Valsts kontrolē arī norādīja, ka Puriņš kā īrnieks šajos darījumos bijis ieinteresētā puse, kas pats ilgstoši nemaksājis par elektrību.
“Elektrības uzskaite ir tik veca, ka viņa sadega! Sadega arī skaitītājs. Tad es tos pāris gadus, druscīt vairāk varbūt nemaksāju, bet tagad es esmu samaksājis visu, jūs varat grāmatvedībā pārbaudīt, ka viss ir nomaksāts,” stāsta Puriņš.
Jaunākajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārskatā par valsts amatpersonu darbībā konstatētajiem pārkāpumiem lasāms, ka pērn novembrī Puriņš samaksājis 300 eiro lielu naudassodu, kas ir viens no lielākajiem, kādus amatpersonas maksājušas 2017.gadā. Esot slēdzis līgumus un parakstījis pavadzīmes par piegādāto preci no meitām piederošiem uzņēmumiem.
“Es nedomāju, ka tas tik ļauni ir. Jo viņas, ziniet, ko veda? Kancelejas preces un mazgāšanas preces, kaut kādas tur… nu ne jau super lielās tās cenas. Bet interešu konflikts ir interešu konflikts,” taisnojas direktors, sacīdams, ka atzīst savu vainu.
Pašvaldība viņu nesen mēģināja atstādināt, lai nepieļautu iespēju direktoram iejaukties grāmatvedības dokumentos un sagrozīt tos.
“Jūtos ļoti aizvainots, ka it kā… Kā var samainīt grāmatvedības dokumentus, ja viņus nevar samainīt? Ja tas ir tā, tad ir tā,” atbild Puriņš.
Valsts kontrole veica revīziju. Konstatēja nepilnības grāmatvedības uzskaitē. Tāpat skola nodrošina blakus esošai daudzdzīvokļu mājai silto ūdeni, kanalizāciju un citus pakalpojumus.
Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins stāsta, ka ne tikai Adamovā, bet arī citur ir tāda situācija, ka pašvaldību iestādes nodrošina dažādus maksas pakalpojumus arī iedzīvotājiem, kuriem ir blakus tām iestādēm vai iestāžu sastāvā dzīvokļi, bet tās cenas nebija precīzi aprēķinātas - kaut kur tās bija par mazu, kaut kur tās bija par lielu.
“Ja nav precīzu izmaksu [aprēķinu], tad tur nevar saprast, vai iedzīvotāji pārmaksā, vai arī pašvaldība dotē,” norāda Korčagins.
Pašvaldībai uzdots atgūt zaudējumus
Puriņš īrē pašvaldības trīsistabu dzīvokli, vienu istabu izīrēdams vēl kādai trešajai pusei, izpelnīdamies pārmetumus. Par vairākām epizodēm, piemēram, samaksu par atkritumu izvešanu vai siltā ūdens piegādi, aprēķināti pašvaldībai nodarītie zaudējumi - tie varētu būt aptuveni 4000 eiro.
Pašvaldība ir faktiski pārrēķinājusi tās izmaksas, un pamatā tās izmaksas ir bijušas noteiktas par augstu, stāsta Korčagins. “Tagad viņas faktiski ir samazinājušās. Līdz ar to tie iedzīvotāji ir kaut kur pat, visticamāk, pārmaksājuši. Kur ir skaidrs, ka tās izmaksas ir bijušas zemākas, tas ir par atkritumu izvešanu.”
Jaunā Adamovas skolas direktora pienākumu izpildītāja Zigrīda Vasiļkova kopā ar Puriņu Adamovā strādā jau 30 gadus. Esot direktors izteicies, ka problēmas sākušās konfliktu dēļ, bet atklāti neviens ar vadītāju neesot strīdējies.
“Līdz šim visa dzīve mums norisinājās normāli. Tad, kad direktora kungs aizgāja uz slimības lapas, tad es arī tā kā vēl nebiju lietas kursā. Es nevaru pateikt, ka slimības lapa ir saistīta ar šiem pārkāpumiem, bet par pārkāpumiem mēs uzzinājām no preses,” saka Vasiļkova.
Aizdomu par pārkāpumiem neesot bijis, jo direktors labi saimniekojis. Skolā veikts labs remonts, izveidota pirtiņa, masāžas galds. Kas attiecas uz modernajām telpām, pašvaldība arī konstatējusi nelikumīgu skolas sporta halles izmantošanu un degvielas norakstīšanu.
Puriņš taisnojas, ka fizkultūras skolotāja halli ļāvusi izmantot draugiem un pieļāvusi neuzmanības kļūdas, izrakstot čeku, bet citu pagastu bērniem par halles izmantošanu naudu neprasījuši. Kas attiecas uz auto, kļūdaina esot speciālā programma, kas fiksē nobrauktos kilometrus un patērēto degvielu. Par to novadam esot sūdzējies.
Domes priekšsēdis Monvīds Švarcs gan norāda, ka novada grāmatvedības uzskaite ir sakārtota un var jebkurā brīdī kontrolēt, kas notiek.
Valsts kontrole arī pašvaldībai uzdevusi sakārtot tās saimniecību, grāmatvedību un tās uzraudzību, kā arī atgūt aptuveni 4000 eiro lielos zaudējumus.
Adamovas skolā šobrīd mācās un uzturas 83 bērni. Lielākā daļa nāk no citiem novadiem, un aptuveni trešdaļa - no bērnunamiem. Problēmas līdzīgas kā citām izglītības un ārpus ģimenes aprūpes iestādēm tālu no novadu centriem. Bet bažām par skolas likvidāciju vai kādām citām izmaiņām līdz ar internātskolu reformu neesot pamata, apliecina pašvaldībā.
* * *
Kas attiecas uz kriminālprocesu par iespējamu vardarbību šajā skolā, nepilna gada laikā policija nav nākusi klajā ar ziņām, ka lietā būtu kādi cietušie vai aizdomās turamie. Un lieta aizvien nav nonākusi prokuratūras rokās. Par to, kas īsti notiek kriminālprocesā, klusē.
Konkrētā audzinātāja pati uzrakstījusi atlūgumu un skolā vairs nestrādā. Raugoties uz direktora pieļautajiem interešu konflikta un, iespējams, pieļautajiem saimnieciskajiem pārkāpumiem, gan rodas jautājums, vai šeit pie vainas nav arī viņa atrašanās vadošā amatā gadu desmitiem. Arī pašvaldība bijusi vainīga, nespēdama pati kontrolēt savu saimniecību.
