«Aculiecinieks». 21. gadsimta militārās tehnoloģijas top arī Latvijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Tanki, ložmetēji un karavīri krāsotām sejām – valsts aizsardzībai mūsdienās ar to vairs nepietiek.  21. gadsimts ar abām kājām iekāpis militārajā jomā un ieviesis savas korekcijas – līdzās ekipējumam un ieročiem kaujas laukā, tikpat svarīgi kļuvuši arī digitālie risinājumi un komunikācijas sistēmas. To pierāda nesenās militārās mācības “Namejs 2018”.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš stāsta, ka dažu  vingrinājum laikā tika piedāvāta iespēja testēt jaunas tehnoloģijas, un atzīst, ka Latvijā īstenībā ražo ļoti perspektīvas un modernas lietas.

“Produktu spektrs, kas tika piedāvāts zemessargiem, bija ļoti plašs, sākot ar formas tērpiem jaunās versijas līdz komunikācijas rīkiem atbilstoši jau mūsdienu digitālajam laikmetam. Tā kā katram produktam ir noteikts savs novērtējums. Tas, ko es uzzināju no pētījumu centra direktora – zemessargi ir bijuši kopumā ļoti apmierināti ar Latvijas produktiem. Izsakoties varbūt tēlaini – tie cilvēki, kas skatās “Zvaigžņu karus”, viņi saprot, ka

karadarbība un hibrīdapdraudējumi – tie ir kļuvuši tādi daudz rafinētāki,”

saka Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.

Armands Meirāns “Latvijas Mobilajā telefonā” strādā ar dažādiem inovatīviem risinājumiem. Datorredzes un datordzirdes prototips militārām vajadzībām izveidots, balstoties ne tikai uz zinātniskiem pieņēmumiem, bet arī reālu pieredzi kaujas laukā – ideja nāca no Rīgas Tehniskās universitātes profesora Agra Ņikitenko, kurš pats ir Zemessardzē. Un arī Armands jau vairāk nekā trīs gadus ir zemessargs.

“Tai ir garš nosaukums – intelektuālā sistēma objektu atpazīšanai. Bet tā galvenā doma ir, ka paceļot viņu gaisā ar termokameru, ar redzamās gaismas kameru un mikrofoniem var identificēt dažādus fenomenus. Piemēram, var redzēt mežos cilvēkus, ko ar aci vienkārši nesaskatīsi. Var dzirdēt šāvienu troksni un noteikt virzienu un aptuvenās koordinātes, kas būtu nepieciešamas, lai kaut kā reaģētu pretī agresoram. Ja, piemēram, es esmu kājnieks, tad es saņemu informāciju, ka 50 metru attālumā kāds tuvojas. Es varu tad uzreiz slēpties vai uzbrukt,vai bēgt,” stāsta Armands Meirāns. “Termosensors – viņš ir izmantojams gan dienas gaišajā laikā, gan tumšajā. Un tas, ko viņš palīdz saskatīt, ir temperatūras atšķirība. Viņš spēj redzēt arī cilvēku tumsā, viņš spēj redzēt, kad notiek kaut kāda neliela kustība objektam, kam temperatūra ir augstāka nekā apkārtējai videi. Ar redzamo gaismu ir iespēja paskatīties, kas tur patiesībā ir, un saskatīt gan krāsas, gan formastērpu vai kas tā par mašīnu.

Mēs esam sistēmai iemācījuši atšķirt drona radīto troksni, lai viņa spēj viņu nofiltrēt. Mēs esam sistēmai iemācījuši atšķirt tos ieroču šāvienus, kas mums bija pieejami. Ir vajadzīgs pēc iespējas vairāk šos datus sistēmai parādīt, identificējot, ka tas ir cilvēks, tas nav cilvēks, tas ir šāviens, tas ir tāds šāviens. Jo vairāk viņai šāda informācija sistēmā tiek ievadīta un tā sistēma tiek apmācīta, jo precīzāka viņa kļūst.

Plāns ir, ka tam dronam nav jābūt tik lielam. Jo šim dronam maksimālā celtspēja ir 5 kg,  šī sistēma jau tagad sver 1,5 kg. Tas mērķis būtu, ka viņa nesver vairāk kā 300 g. Un izmērā arī, protams, ir daudz mazāka.”

Salīdzinoši nelielus dronus ar nosaukumu “Atlas Pro” radījis pašmāju uzņēmums “Atlas Dynamics”. Kā saka tā pārstāvji – šis ir industriālais drons un vienkāršam iedzīvotājam nemaz nav pieejams.

“Militārajā jomā, jā, mums tas ienāk kā jaunums mūsu platuma grādos, tāpēc, ka viņš lido ilgāk, ir multifunkcionāls, ergonomisks, mazs, kompakts, jo līdz šim tika izmantoti arī droni karadarbībā, militārajā sfērā, bet pārsvarā tie ir lieli droni,” saka “Atlas Dynamics” produktu menedžeris Artūrs Neitāls. „Lidojuma ilgums ir līdz 55 minūtēm, bet tas ir atkarīgs no kravas smaguma, no laikapstākļiem, protams, no temperatūras. Mēs ar viņu spējam lidot mērenā lietū no -25 līdz +35 grādiem. Varam ziemā Somijā lidot vai vasarā Afganistānā, nav lielas starpības. Un lidojuma attālums – viņš lido līdz 50 kilometriem, bet tas ir tādā gadījumā, ja viņā tiek iestādīta misija aplidot, piemēram, konkrētu perimetru, atlidot atpakaļ. Tad mēs no viņa varam savākt datus un viņus izvērtēt.

Šī pietuvinās mums interesējošo objektu 10 reizes, tautā to pazīst kā zoom. Varam pietuvināt, bilde tiek stabilizēta un varam atpazīt cilvēkus, mašīnas no liela gabala. Piemēram, varam pietuvināt bildi, un mērķis, kuru mēs novērojam, dronu ne redzēs, ne dzirdēs, un viņam nebūs ne jausmas, ka viņš tiek filmēts.”

Neskrūvējot nost propellerus, dronu var atlocīt un viņš var tikt ielikts mugursomā ar visu kameru, līdz ar to, piemēram, uzstādīšanas laiks ir īss, mazliet vairāk nekā minūte, tātad reaģēt uz dažādiem apstākļiem, situācijām, var ļoti, ļoti ātri.

“Cilvēki izrāda interesi, lietotāji, dažādu valstu karavīri, kuri pienāk un skatās – jā, tas mums ir nepieciešams – viena mugursoma, viens lietotājs, drons un daudz bateriju. Var doties, kur acis rāda – nav nepieciešama liela kaste vai mašīna, ar kuru ne visur tu vari piekļūt,” saka Artūrs Neitāls.

Attīstās ne tikai jaunās tehnoloģijas, bet arī armijā jau sen esošas lietas, piemēram, karavīru formas tērpi.

“Namejā” savu pēdējo veikumu – modulāro bruņu uzkabes sistēmu – karavīriem deva izmēģināt uzņēmums “SRC Brasa” kopā ar “Lumina group”. Arī šajā gadījumā – bruņu veste veidota, balstoties uz personīgo pieredzi – viens no tās radītājiem, Mārtiņš Kaparšmits, ir atvaļinājies kapteinis. Viņš sauszemes spēkos dienējis 13 gadus.

“Šeit uz vietas ir divu veidu vestes. Priekšas vestēm  ir bruņu plāksnes, tās ir pilnīgi vienādas visiem – gan šai, gan šai,’’ rāda Kaparšmits. „Galvenais sākas no sāniem un no mugurpuses. Man pašam mugurā ir, mēs viņu saucam par universālo vesti, jo šī ir tāda, kas der gan mehanizētām vienībām, gan kājnieku vienībām. Un arī speciālo uzdevumu vienībām. Šeit man kolēģim blakus ir veste, ko mēs esam izstrādājuši tieši priekš mehanizētām vienībām. Transportlīdzeklī atrodas bez jostas. Viņam šeit praktiski nekā nav – divas granātas uzliktas un pielāgota ar aptversomiņām.”

“Tā inovācija ir tāda, ka viņi ir ļoti elastīgi, reti ar kuru balistikas paneli var izdarīt šādi. Tā ir tā modernā lieta, ja salīdzina. Un plus vēl, var pamēģināt - viņš ir ļoti viegls, un tā mēs dabūjam to svaru nost,” piebilst “SRC Brasa” valdes loceklis Kristiāns Brēdermanis.

Kaparšmits atzīst, ka viena no lielākajām inovācijām ir medicīnas soma: „Zināms, ka ir gan kreiļi, gan labroči. Un, lai pielāgotu gan kreilim, gan labrocim, mēs esam izstrādājuši medicīnas somu, kuru var izņemt, uz kuru pusi vajadzīgs. Un šī soma ir speciāli pielāgota individuālajam karavīra medicīnas ekipējumam, ko izmanto Latvijā. Latvijas karavīram. (..)

Jo ērtāks ir ekipējums, vieglāk pielāgojams, jo karavīram kaujas laukā izdzīvotspējas krietni palielinās,

nekā tad, ja ekipējums ir neērts un īstenībā visu laiku traucē. Ja tas netraucē, tad viņš vienkārši domā par to uzdevumu, nevis par to, kā viņam varbūt spiež vai smagi nest.”

Elīna Egle-Ločmele: “Mums ir ļoti labs apģērbs, ļoti laba taktiskā kaujas munīcija. Ja mēs ieklausāmies starptautiskos pētniekos par iespējām, kādas Latvijas aizsardzības industrijā šobrīd ir, tad ir šo speciālistu atzinīgi vārdi bijuši par mūsu bezpilota platformām jeb droniem, ir bijuši ļoti atzinīgi vārdi par maza izmēra patruļkuģiem, ir bijuši labi vārdi par mūsu satelītkomunikācijām, komunikāciju sistēmām kā tādām.”

Leonīds Kalniņš uzsver: “Vai jūs esat liela valsts, vai jūs esat maza valsts, vai jums ir lieli bruņotie spēki, vai jums ir mazi bruņotie spēki - bez modernām tehnoloģijām jūs nevarat būt veiksmīgs operāciju izpildē.”

Armands Meirāns secina, ka tehnoloģijas bieži vien izšķir daudz ko: „Jo, ja mēs spējam komunicēt precīzāk un ātrāk, nekā to dara mūsu potenciālais agresors, tā ir liela priekšrocība. Un, iespējams, ka tā ir daudz nozīmīgāka priekšrocība nekā tanku vai ieroču skaits.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti