Atbildīgās Saeimas komisijas vadība sliecas atbalstīt pretrunīgus viedokļus izsaukušo Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu, ja dokuments neuzliek papildus pienākumus Latvijai.
Ekonomikas ministrijas pārstāvji šodien Ārlietu komisijas deputātiem apgalvoja, ka nolīgums neparedz neko tādu, ko Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalsts jau nepildītu intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā. Turpretim dokumenta pretinieki uzskata, ka tas ļaus izspiegot un vērsties pret interneta lietotājiem.
Sabiedrībā uzjundījusī neapmierinātība ar Latvijas pievienošanos līgumam par preču viltošanas novēršanu un intelektuālā īpašuma aizsardzību digitālajā vidē lika Saeimas atbildīgajai komisijai rīkot pušu diskusiju, vēl pirms parakstītais dokuments oficiāli nonācis ratificēšanai Saeimā. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce šodien mierināja ārlietu komisijas deputātus un citus sanākušos, ka tā sauktais ACTA nolīgums nepaplašinās Latvijā spēkā esošās normas un neuzliks jaunas saistības, izņemot statistikas apmaiņu starp valstīm, piemēram, par viltotu preču ievešanas apjomiem. Pūce arī skaidroja, ka Latvijā jau darbojas lielākās iebildes izsaukusī norma, ka rakstu, attēlu, mūzikas vai filmu tiesību īpašnieki var prasīt caur kompetentajām iestādēm interneta pakalpojumu sniedzējam identificēt personu, kuras konts, iespējams, ir izmantots pārkāpumu veikšanai. Latvijā šādu atļauju dod tiesa. Pūce uzsver, ka šo kārtību nav paredzēts mainīt, jo arī ACTA iestājas par vārda brīvību, taisnīgu tiesu un privātumu.
Taču šie argumenti nepārliecināja uz sēdi uzaicināto Armandu Leimani, kurš atbalsta internetā sākto parakstu vākšanu ar nosaukumu STOP ACTA. Viņš sacīja, ka zem 27.pantā minētā jēdziena "kompetentās iestādes" var palikt jebko, ne tikai tiesas.
Pret ACTA interneta platformā Manabalss.lv parakstījušies vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, no nepieciešamajiem 10 tūkstošiem, bet 13.februārī Rīgā notiks protesta akcija pret Latvijas pievienošanos šim līgumam.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš no "Vienotības" atzina - turpinot diskusijas, būs svarīgi, lai sabiedrība ir informēta par faktiem, nevis vadās pēc baumām. Kalniņš atzīmē, ka saistībā ar ACTA jāprecizē daudzas juridiskas nianses, tomēr kopumā viņš sliecas dokumentu atbalstīt.
Kritiskāk noskaņoti bija Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un opozīcijas deputāti no Saskaņas centra. Vairāk gan izskanēja pārmetumi par dokumenta tapšanu un parakstīšanu slepenībā.
Vairāki interneta pakalpojumu sniedzēji ir atzinuši, ka par ACTA izstrādi laicīgi nav bijuši informēti, taču Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociācija, Darba devēju konfederācija un Tirdzniecības un rūpniecības kamera šodien sēdē neiebilda pret Latvijas pievienošanos nolīgumam.
Dokuments varēs stāties spēkā, kad to ratificēs visas Eiropas Savienības valstis. Šis process var prasīt divus gadus.
