Abu Meri kā piemēru minēja savu pieredzi, atklājot, ka Latvijā dzīvo jau 23 gadus un pēc tautības ir arābs, taču mīl šo zemi un vajadzības gadījumā par to atdotu savu dzīvību.
"Saprotu Latvijas iedzīvotāju bažas,bet neuzskatu, ka 600 vai 700 bēgļu ir apdraudējums. Citādāk, ja būtu runa par miljonu patvēruma meklētāju."
Politiķis skaidroja, ka bēgļu krīzes ilgums nav atkarīgs no Latvijas valdības, taču valsts politiķu rokās ir labas bēgļu integrācijas programmas izstrāde - politiķiem būtu jāpārtrauc dzīties pēc savām ambīcijām un reitingiem un jāsēžas pie kopīga darba galda. Abu Meri vēlreiz uzsvēra nepieciešamību patvēruma meklētājiem mācīt valsts valodu, vēsturi un kultūru jau no pirmās ierašanās dienas, kā arī uzraudzīt, lai integrācijas programmas netiktu apstādinātas, ja beidzies finansējums.
"Ik pa laikam Latvijā notiek tā, ka beidzas finansējums un labu ideju realizācija apstājas," uz kļūdām līdzšinējo integrācijas programmu darbībā norādīja politiķis.
Abu Meri prognozēja, ka, visticamāk, Latvijā paliks vien apmēram 10% no bēgļa statusu ieguvušajiem ieceļotājiem. Tas skaidrojams ar to, ka cilvēki, kas dodas bēgļu gaitās, lielākoties brauc ar mērķi satikt draugus un radiniekus, bet tie, kuriem Eiropā nav neviena piederīgā, seko sev pazīstamajiem. Pēc politiķa teiktā, neviens no Latvijā dzīvojošajiem arābiem no viņa paziņu loka šobrīd negaida ierodamies kādu piederīgo.
Abu Meri arī apliecināja, ka tos ieceļotājus, kas tomēr paliks Latvijā, nevajadzētu būt grūti iesaistīt darba tirgū, jo algu līmenis Sīrijā ir tuvu tam, kāds tas ir Latvijā.
Vērtējot sabiedrības paustās bažas par radikālu islama ideju ieplūšanu valstī un to radītajiem terorisma draudiem, Abu Meri apgalvoja, ka Latvija kā mazāk svarīga spēlētāja Eiropas Savienības (ES) politikā, visticamāk, nav teroristu mērķis. Tomēr iespējamie draudi ir jāņem vērā un jāizvērtē katrs gadījums - no kura rajona nāk konkrētie patvēruma meklētāji, kādas ir viņu saistības ar politisko režīmu utt.
"Mums gan nevajadzētu pieņemt likumus, kuri aizskar reliģiju, ja gribam labas ārpolitiskās attiecības ar Saūda Arābiju un Irānu, ar kurām vēlas sadarboties mūsu uzņēmēji," piebilda Abu Meri.
Savukārt, runājot par obligāto bēgļu kvotu ieviešanu, Abu Meri uzsvēra, ka Latvijas politiķiem būtu vairāk jāskaidro Baltijas valstu īpašais stāvoklis un vēsture ES līmenī - ir jāsaprot, ka valstij, kurai ir mazs iedzīvotāju skaits, no kuriem ir 225 tūktoši nepilsoņi, nav kapacitātes un resursu liela bēgļu skaita uzņemšanai. Ja nav iespējams panākt īpašu statusu, tad vismaz jārada izpratne par Latvijas situāciju un iespējām, klāstīja Abu Meri.
Jau vēstīts, ka Latvijā brīvprātīgi plānots uzņemt kopumā 776 bēgļus. Pirmie patvēruma meklētāji Latvijā varētu nonākt nākamā gada sākumā. Pie bēgļu uzņemšanas jautājumiem strādā Iekšlietu ministrijas paspārnē izveidota darba grupa ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadībā.
Latvijas sabiedrībā bēgļu uzņemšana radījusi neviennozīmīgu reakciju – daļa cilvēku kategoriski iebilst un rīko protesta akcijas, citi to atbalsta un aicina uz toleranci. Savukārt Latvijas pašvaldības dažādu iemeslu dēļ bēgļu izmitināšanu uztver skeptiski.
Bēgļu pieplūdums no kara un citu problēmu pārņemtajām Tuvo Austrumu valstīm turpina radīt dažādas problēmas un nesaskaņas Eiropā - Francija var atjaunot robežkontroli, pirmkārt uz robežas ar Itāliju.
Pēdējos mēnešos Eiropu ir pārsteigusi bēgļu krīze, kuru uzskata par lielāko kopš Otrā pasaules kara beigām, - aizvien vairāk cilvēku no karu pārņemtajām Tuvo Austrumu valstīm cenšas iekļūt Eiropā. Vācija vien rēķinās, ka tā šogad saņems miljonu patvēruma meklētāju pieteikumu.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers rosināja Eiropas Savienības valstīm papildus uzņemt 120 000 bēgļus, kuri jāsadala pa visām ES valstīm. Otrdien, 22.septembrī, par to vienojās arī pašas dalībvalstis.
