Neveikli un bīstami risinājumi
“Ir domāts, ka neredzīgais iet daļēji pa šo joslu vai gar to, un ar spieķi skatās, kur tā ved,” skaidro invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis. Ar viņu Latvijas Radio devies apraudzīt topošo taktilā bruģa joslu Barona ielā.
Pieturās pie Ģertrūdes un Dzirnavu ielas tikko izbūvētas jaunas nojumes pasažieriem, un šķeltā bruģa josla ved cieši tām priekšā. Kas notiks, ja neredzīgais šeit sekos joslai pa ietves drošo pusi, kas ir tuvāk namu fasādēm? “Droši vien ieskries stiklā,” secina eksperts.
Tieši tā – ar seju stiklā, reklāmas stabā vai ceļazīmē – šobrīd riskē attapties neredzīgie, kas gribētu izmēģināt topošo šķeltā bruģa joslu Barona ielā.
“Protams, ka tā nedrīkst būt,” Jurģis Briedis norāda uz apaļu reklāmas stabu kvartālā starp Lāčplēša un Blaumaņa ielu, kas uzlikts tieši virsū taktilā bruģa joslai. “Šie stabi ir visbīstamākās lietas.
Cilvēks neuzticēsies šai vadlīnijai, ka tā ir droša.”
Būvdarbu laikā komunikācija izpalika
„Apeirona” vides pieejamības eksperts Briedis pirms Barona ielas seguma maiņas vērtēja plānotos risinājumus cilvēkiem ar redzes grūtībām. Projekts gan skaņots tikai lielās līnijās, tāpēc uz šodien praksē redzamo viņš raugās ar dalītām jūtām.
“Labi, ka šīs vadlīnijas ir. Sliktāk būtu, ja nebūtu vispār. Bet ir daudz problēmu,” atzīst Briedis. Kopš rit būvdarbi, neviens viņa viedokli par vides pieejamības risinājumiem praksē neesot lūdzis. “Būvdarbu procesa laikā neesam pieaicināti, un arī šobrīd nav nekādas komunikācijas. Bija tikai projekta stadijā, un viss notika lielā steigā,” viņš atceras.
“Mēs tieši šobrīd ar viņiem sazināmies, lai mēs varētu iziet visam cauri un kopā paskatīties vājos punktus,” brīdi vēlāk saka Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante.
Ķibeles sola novērst
Visas uzskaitītās ķibeles Barona ielas pārvērtību pasūtītāji sola novērst, taču rodas iespaids, ka iepriekš „Apeirona” eksperti pārāk nopietni nav ņemti vērā. Piemēram, attiecībā uz taktilā bruģa joslas asajiem pagriezieniem, kas daudzos kvartālos jau izskatās pabeigtas, taču pašreizējā variantā, izrādās, var krietni sajaukt galvu vājredzīgam cilvēkam.
“Tajās vietās, kur josla pagriežas par 90 grādiem, būtu normāli, ka tiktu ielikts šis brīdinošais, pumpainais bruģis, lai cilvēks saprastu, ka viņam ir mazliet jāapstājas un jāpaskatās, kur tālāk aiziet vadlīnija,” komentē Jurģis Briedis.
Rīgas domes Satiksmes departamenta Transporta būvju pārvaldes priekšniekam Edmundam Valpēteram nākas atzīt, ka par šādu risinājumu nav aizdomājušies.
“Par šīm vietām vismaz man personīgi, godīgi sakot, ir pirmā dzirdēšana. Bet ja viņi tādu priekšlikumu ir izteikuši, mēs varam to izskatīt,” atbild Valpēters.
Bet neizprotamie reklāmas stabi un kā uz palikšanu glīti apbruģētās ceļa zīmes no neredzīgajiem domātās joslas drīz pazudīšot.
“Reklāmas stabi ir laika jautājums, šobrīd tiek risināts jautājums par to pārvietošanu. Projektā bija paredzēts tos pārvietot, un liela daļa arī jau ir pārvietoti. (..) Attiecībā uz ceļazīmēm gala risinājums tiks izveidots, kad ietves tiks pabeigtas. (..) Šeit vairāk ir runa par būvuzņēmēja darba organizāciju.
Viņi acīmredzot nav skatījušies līdzi projekta risinājumus, vienkārši strādnieki ir gājuši tempā uz priekšu un darījuši, kā tajā brīdī labāk izpratuši. Bet viennozīmīgi – uz taktilās joslas mēs ceļazīmes neatstāsim, tās tiks pārvietotas.
Tas arī ir tikai laika jautājums,” sola RDSD pārstāvis.
Pārbruģēt Brīvības ielā bez speciālā risinājuma
Barona ielas ietves būvniekiem jāpabeidz līdz 10.oktobrim, taču pagaidām tā paliks vienīgā iela Rīgā, kur ietves garumā domāts arī par vājredzīgajiem, kas Rietumeiropā jau ir standarts. Piemēram, nupat pārbruģētajā Brīvības ielā vadlīnija cilvēkiem ar redzes traucējumiem nav iestrādāta un „Apeirons” konsultēt nav aicināts.
“Ja mēs liekam šīs vadlīnijas, tas nozīmē, ka tās ir jāplāno. Un ja ir kaut kādi traucējošie elementi... Šobrīd, lai nekavētu projektēšanas procesu, kas pēc likuma izmaiņām būvniecībā tāpat ir ļoti sarežģīts, šis jautājums pagaidām tika atlikts, risinot to tikai krustojumu zonās. Bet nākotnē mēs izskatīsim iespējas pielietot šos vides pieejamības risinājumus plašāk.”
Līdz tam laikam Krišjāņa Barona iela vides pieejamības ziņā ar visām savām problēmām tomēr ir celmlauze ceļā uz jaunu domāšanu par vidi mums apkārt, uzskata projektam piesaistītā ainavu arhitekte Helēna Gūtmane no uzņēmuma „ALPS”. „Šis ir pilotprojekts, un mēs mācāmies darot,” viņa secina.
Lai Barona ielas lietošana cilvēkiem ar invaliditāti patiešām būtu ērta un droša ne tikai uz papīra, bet arī praksē, pilsētai priekšā vēl daudz darba – sākot no uzbrauktuvju slīpuma krustojumos līdz luksoforiem, no kuriem absolūtais vairākums pašlaik darbojas bez neredzīgajiem vitāli svarīgā skaņas signāla.
