Lai gan vasara ir pašā pilnbriedā, devīto klašu abolventiem jāizdara izvēle, kur mācīties rudenī. Tomēr skolēni nesteidz vērt arodskolu durvis. Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolā jaunajā mācību gadā plānots uzņemt vismaz 90 audzēkņus, tomēr pašlaik saņemti vien ap trīsdesmit iesniegumi. Uz Zaļeniekos piedāvātajām mācību programmām viskūtrāk piesakās topošie elektriķi, un tam esot vairāki iemesli.
„Vecākiem šķiet, ka tā ir ļoti bīstama profesija, bet jauniešiem ir vajadzīgas stipras zināšanas matemātikā un fizikā, un līdz ar to ne vienmēr tiem jauniešiem, kuri atnāk uz profesionālo skolu, šīs zināšanas ir pietiekamas,” skaidro Lilita Leoho. Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas direktore.
Līdzīga aina vērojama arī Saulaines profesionālajā vidusskolā, kur plānoto 70 iesniegumu vietā saņemti vien ap 40. Šeit vidusskolas visvairāk aizvilinājušas topošās biroja darba vadītājas. Abi pieredzējušie skolu direktori gan bilst, ka satraukumam vēl neesot pamata.
Viss mainīšoties septembra pirmajā nedēļā – jo lauku bērni vispirms izmēģina pilsētas skolas. Bet tad, kad viņi ir tikuši pilsētas skolā un sapratuši, cik tas viss maksā, jo pirms tam nav noskaidrots, tad viņi atgriežas.
Mazliet labāka situācija ir Dobeles amatniecības vidusskolā, kura šogad apvienota ar Apguldes arodvidusskolu. No plānotajiem vismaz 120 audzēkņiem mācīties pieteikušies 70, par to priecīgs ir
Dobeles amatniecības un vispārizglītojošās vidusskolas direktors Romāns Griškevičs:
„Vispārizglītojošā programma ar policijas ievirzi un no profesionālās vidusskolas programmām ir ēdināšanas pakalpojumi - tās ir populārākās uz doto momentu. Uz pārējām programmām arī piesakās, bet nav tik daudz.”
Jāpiebilst gan, ka visas skolas praktiski jau nokomplektējušas profesionālās kvalifikācijas grupas jauniešiem no 17 līdz 29 gadu vecumam, ko īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra, lai mazinātu bezdarbu jauniešu vidū.
