Zemnieku saimniecības „Mucenieki” saimniece Ligita Rezgale izrāda ābeļdārzu. Zari ir pilni ar āboliem, taču kvalitāte ne visur būs tik laba, kā gribētos - uz sārtajiem un lielajiem āboliem labi redzamas krusas atstātās pēdas.
„Nedaudz virsējos ābolus apskādēja krusa, bet nevar teikt, ka ļoti daudz. Iesitumi redzami – tas ir krusas bojājums. Tas bija jūlijā, kad bija karsts laiks. Šādi āboli līdz pircējam nenonāk, no tiem izspiež sulu,” stāsta saimniece.
Kopumā gads un laika apstākļi bijuši nesaprotami, spriež pieredzējusī augļkope Ligita Rezgale. Visi šie dabas procesi ietekmējuši arī ābolu ražu:
„Katrs gads atšķirīgs, bet tāds nav bijis - gan ziemas, gan pavasara dēļ. Es teiktu, ka samērā jocīgs un nesaprotams. Mēs cerējām, ka ābolu raža būs ļoti liela, jo pērn bija mazās ražas gads, bet tā tomēr nav noticis.
Acīmredzot tomēr tā ziema nav patikusi mūsu platuma grādu augiem. Augiem vajadzīga kārtīga ziema ar salu, lai varētu attīstīties ziedu pumpuri.”
Posta darbu pastrādājis arī ābolu tinējs, atklāj augļkope:
„Mūsu saimniecība strādā ar integrēto metodi. Ja tiek ietekmēta augļu kvalitāte, tad lietojam ķīmiskos aizsardzības līdzekļus, bet arī tikai tad, ja tiešām ietekmēs kvalitāti. Ļoti ilgi šķīlās ābolu tinējs, tautas valodā sakot, tārps ābolā. Tādu mēs nevaram pieļaut, jo kurš gan gribēs tārpaino ēst.”
Kooperatīva „Zelta ābele” valdes priekšsēdētājs Gints Neimanis, stāstot par savu saimniecības Vidzemes pusē, atklāj, ka kaitēkļus izdevies veiksmīgi apkarot, arī ziemas ietekme bijusi minimāla, drīzāk problēmas radīja pavasaris.
„Maijā, kad bija zema temperatūra, Vidzemē visu maiju bija -2 grādi pa nakti un rīta. Tas ietekmēja bumbierus, kad ziedēšana gāja uz beigām, tāpēc raža bumbieriem būs zema. Āboliem raža Vidzemē būs laba, iespējams, pat labāka nekā pagājušā gadā,” saka Neimanis.
Arī krusas ietekme viņa saimniecībā esot bijusi neliela.
Latvijas ābolus, ja vien raža padevusies laba, veikalos izdodas tirgot līdz pat aprīļa beigām.