"Tas ir uzbrukums visai Eiropai, tas ir uzbrukums visām mūsu cilvēciskajām vērtībām, un, protams, kā vairāki eksperti vakar jau minēja, terorisma mērķis ir cilvēkus iebiedēt. (..)" sacīja Āboltiņa.
Viņa norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji pēc šādiem gadījumiem spiesti paskatīties un atzīt, ka esam drošībā. "Bet to, ka mēs varētu justies pasargāti…Nu, terorismam nav robežu, un līdz ar to iestādes, kam ir jāatbild par drošību, strādā pastiprinātākā režīmā," teica Āboltiņa.
Jautāta, kādus secinājumus var gūt pēc Briselē notikušajiem teroraktiem, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja norādīja: "Secinājumi, protams, ir bēdīgi, ka tas nav apstājies un ka tas visdrīzāk varētu turpināties. Nav zināms, kurā vietā tas būs un kādas varētu būt nākamās terorisma izpausmes."
Taču tas vēlreiz liek aizdomāties par to, cik svarīgi ir domāt par drošību – gan praktisko, gan normatīvo aktu veidā. "Vai viss ir izdarīts, lai mēs savu drošību, tas ir arī mūsu cilvēku dzīvību, varētu aizsargāt šādās kritiskās situācijās," teica Āboltiņa.
Viņa atgādināja, ka Latvijas valsts šā gada budžetā palielināts finansējums drošībai, tostarp arī Drošības policijai, kas tiešā veidā ir atbildīga par terorisma novēršanu. "Joprojām nav pietiekami daudz izdarīts mūsu austrumu robežas [stiprināšanā]," uzskata Āboltiņa.
Pēc viņas sacītā, drošībai ir jābūt valsts prioritātei. Drošības pasākumi ir jāpastiprina un jāapzinās gan valstiski, gan katram individuāli, piebilda Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja.
Jau ziņots, ka otrdienas, 22.martā, rītā pa diviem sprādzieniem nogranda Briseles lielākajā, Zaventemas starptautiskajā lidostā un Briseles metro. Terora aktos dzīvību zaudēja vairāk nekā 30 cilvēki un vēl desmitiem ievainoti.