„Ja atkāpjas premjers, tad pirms vai pēc [premjera Valda Dombrovska („Vienotība”) demisijas] jāatkāpjas bija arī par nozari atbildīgajam ministram,” uz Pavļuta atbildību norādīja Āboltiņa.
Tādējādi viņa pauda neizpratni, kāpēc šobrīd Reformu partija uzstāj uz Pavļutu kā ekonomikas ministru. „Mani ļoti izbrīna mūsu tuvo partneru rīcība (..) Mēs runājam par atbildību un pirmkārt par Zolitūdes traģēdiju (..) Jā, Pavļuta kungam bija jāatkāpjas,” teica Āboltiņa.
Viņa atzina, ka nespēj izskaidrot, kāpēc Pavļuts tik ļoti ir aizstāvēts. „Mani pārsteidz šis stāsts par neaizvietojamību un kompetenci situācijā, ka 1.februārī spēkā stājas jaunais Būvniecības likums. Tajā brīdī saprotot, ka šajā likumā ir problēmas un ka deviņiem Ministru kabineta noteikumiem 15.janvārī Ministru kabinetā nav saskaņojuma un turpinot stāstīt, ka šie noteikumi būs 1.februārī… Nevis nākt uz Saeimu un steidzamības kārtā atcelt šī likuma stāšanos spēkā” sacīja Āboltiņa. „Ir kaut kas viens, ko neizvērtē. Manuprāt, ir jāvar izvērtēt, kas ir izdarīts un kas nav izdarīts,” teica Āboltiņa.
Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka šobrīd Ekonomikas ministrijas sagatavotais Būvniecības likums speciālistu vidū ir novērtēts kā pretrunīgs un negatavs. „Viņi šobrīd ir tikai Valsts sekretāru sanāksmes līmenī,” uzsvēra Āboltiņa.
Pēc Zolitūdes traģēdijas, kad, sabrukot veikala "Maxima" jumtam, gāja bojā 54 cilvēki, no amata atkāpās Dombrovskis, taču Pavļuts amatā palika. Līdz ar traģēdiju lielāka uzmanība bija pievērsta drošas būvniecības nodrošināšanai likumos. Jau tobrīd „atvērts” bija Būvniecības likums, kas paredz dažādus nosacījumus pret būvniekiem un citiem būvniecībā iesaistītajiem celtniecības darbu laikā.
