Āboltiņa par Zolitūdes komisijas nedienām: Tas nevarēja rādīties pat ļaunākajos murgos

Saeimas priekšsēdētāja un partijas „Vienotība" līdere ir skeptiski noskaņota par jaunās Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisijas izveidi un velta asu kritiku tam, par ko izvērtās situācija ar šo komisiju. „Tas man ļaunākajos murgos nerādījās," Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena" atzina Āboltiņa.

Āboltiņa atzina, ka sākotnēji uztvēra sabiedrisko komisiju kā sabiedrībā cienītu cilvēku komandu, kas uzraudzītu oficiālo izmeklēšanu, „bet visļaunākajos murgos nevarēja rādīties tas, kas noticis".

Viņa uzsvēra, ka nav jāizdomā kaut ka neloģisks un bez juridiskajām pilnvarām, jo ar izmeklēšanu nodarbojas izmeklēšanas iestādes, savukārt komisijai nav nekādu juridisku pilnvaru.

„Komisija bija jāveido valdībai, bet kāpēc parādījies stāsts par datoriem un telefoniem. [..] Nebija runas ne par atalgojumiem.. [..]," sacīja Āboltiņa, norādot, ka pašlaik ļoti skeptiski vērtē piedāvājumu veidot jaunu komisiju, „jo ideja degradēta", ja valdība sāk apmaksāt darbu un radīt normatīvus dokumentus, kā strādāt, tas vairs neatbilst sākotnējai iecerei.

„Mums ir Iekšlietu ministrija un prokuratūra. [..] Ja mums nav kur likt 150 000 latu, labāk atdodam glābējiem, lai izveido mācību poligonu," sašutumu pauda Āboltiņa. „Kaut ko tādu spēj izdomāt tikai latvieši, - kad gājuši bojā 54 nevainīgi cilvēki, uz tā taisīs komisijas, ekspertīzes, 16 paralēlas izmeklēšanas..." sacīja Ābotliņa.

Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) atzina, ka komisija ir vajadzīga, un arī Rīgas dome būtu gatava līdzfinansēt tās darbību, taču ne atalgojumu. Dome varētu piešķirt naudu ārvalstu ekspertu piesaistei, ekspertīzēm un citām darbībām, kuras nepieciešamas komisijas izmeklēšanā.

Ušakovs raidījumam „Pēcpusdiena" pauda, ka nākamā komisija būtu jāveido sabiedriskajām organizācijām, kuras varētu vienoties par komisijas dalībniekiem un darbības mērķiem un tad vērsties pie valdības un meklēt finansiālo atbalstu. „Nevar izveidot sabiedrisko komisiju uz kancelejas veidlapas," norādīja mērs. Viņš arī uzsvēra, ka dome būtu gatava līdzfinansēt komisiju, taču ar nosacījumu, ka pašvaldība nevar iejaukties komisijas darbā.

Premjers Valdis Dombrovskis atzina, ka komisijas darbs, visticamāk, neizdosies.

Valdis Dombrovskis par Zolitūdes komisijas nedienām

    Jau ziņots, ka komisija darbu sāka ar skandālu – sabiedrības neizpratni izraisīja plānotie komisijas izdevumi – 150 000 latu gadā, kurus gan komisija solīja pārskatīt. Pēc tam sašutumu raisīja pirmā komisijas vēstule Rīgas domei, Labklājības ministrijai un organizācijai „Ziedot.lv", kurā pausta nepārbaudītā informācija par palīdzības nesniegšanu traģēdijas upuriem.

    Pēc šīm nedienām komisijas vadītājs, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš nolēma atkāpties no amata komisijā, un viņa piemēram sekoja Voika un arī uzņēmēja Baiba Rubesa. Līdz ar to komisijas sastāvā palika vien bijusī tiesnese Ināra Šteinerte, kura sola par savu tālāko rīcību izlemt pēc sarunas ar premjeru Valdi Dombrovski.

    Komisiju izveidoja valdība, kad neilgi pēc traģēdijas Zolitūdē, kur zem sagruvušā veikala „Maxima" jumta dzīvību zaudēja 54 cilvēki, „Delna" vērsās pie Ministru kabineta, mudinot veidot traģēdijas cēloņu izvērtēšanas sabiedrisko komisiju.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti