Āboltiņa par Saeimas pavasara sesijas galveno sasniegumu uzskata dubultpilsonības likumu

Saeimas pavasara sesijas galvenais sasniegums ir dubultpilsonības likuma pieņemšana, norādīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ("Vienotība").

„Pilsonības likums ir tāds sens Saeimas parāds tiem Latvijas pilsoņiem, kas emigrēja no mūsu valsts pēc Otrā pasaules kara un viņu pēctečiem, kam nebija iespējas iegūt dubulto pilsonību. Tas ir arī parāds tiem pilsoņiem, kas emigrējuši ekonomisko apsvērumu dēļ uz Lielbritāniju un Īriju, kur dzimst bērni. Un es ticu, ekonomiskā situācija uzlabosies, un viņi vēlēsies atgriezties, tad nebūs problēmu ar šajās zemēs dzimušu bērnu pilsonību, jo viņus varēs reģistrēt kā dubultpilsoņus,” sacīja Āboltiņa.

Tāpat Āboltiņa atzīmēja, ka līdz ar šo likumu arī nepilsoņiem ir paredzēta vieglāka reģistrācijas kārtība. „Tas, manuprāt, ir tiešām likums numur viens,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Jau ziņots, ka maijā pieņemti un izsludināti grozījumi Pilsonības likumā, kas paredz, ka Latvijas pilsonība ir saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību.

Dubultpilsonība varēs būt arī personai, kura ir ieguvusi tādas ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija ir noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, kā arī latviešiem, kuri ieguvuši Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību.

Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tās personas, kuras ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Pilsonība saglabāsies arī personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas dēļ.

Attiecībā uz latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, pilsonība ir piešķirama tiem, kuri ir apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.

Pilsonību varēs iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ, vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti