Saeimas priekšsēdētāja savā uzrunā atzīmēja, ka, „ejot cauri smagajiem Latvijas neatkarības atgūšanas gadiem, mūs vienoja iekšējā sajūta, ka veiksme vislielākajā mērā ir atkarīga no mums pašiem un ka mēs paši ar savu enerģiju, ar savu klātbūtni, uzdrīkstēšanos un nevardarbīgo pretošanos esam pietiekami stipri, lai noturētos pretī režīmam un ideoloģijai, kas bija tik ilgi žņaugusi mūsu tautu”.
Atskatoties uz mūsu valstij izšķirīgiem notikumiem, Āboltiņa sacīja, ka 25 gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu vērtēt Latvijas Tautas frontes veikumu, bet pārāk mazs, lai to darītu bez emocijām. „Cilvēki, kuri pēc Latvijas Tautas frontes aicinājuma pārvarēja bailes un cēlās drupināt impēriju, arī barikādēs stāvot, arvien esam mēs paši”.
Uzrunājot klātesošos, S.Āboltiņa uzsvēra, ka mūsu valsts brīvības atgūšanas veiksmes atslēga slēpjas tajā, ka Latvijas Tautas frontē visdažādāko uzskatu un temperamentu cilvēki – no nacionālradikāļiem līdz pat nacionālkomunistiem – spēja vienoties vienam kopīgam mērķim – tik lielam un kvēlam, ka pat Latvijas Tautas frontes vadība sākumā neuzdrošinājās to oficiāli un skaļi deklarēt: brīvas un demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanai.
Vērtējot Tautas frontes darbību, Āboltiņa uzsvēra, ka šodien ir likumsakarīgi runāt arī par parlamentārisma atdzimšanu Latvijā, par to, ka „Latvijas Tautas frontes uzvara Augstākās padomes vēlēšanās izveidoja drošu pamatu, lai atjaunotu Satversmi un atgrieztos uz šī valsts pārvaldes ceļa, kas ļauj dažādos viedokļus saskaņot vispilnvērtīgāk”.
„Es vēlos uzsvērt, ka viedokļu dažādībā mūsu sabiedrībā iespējams, ir vēl līdz galam neapjausta bagātība, ko mums ir jāmācās pareizi izmantot un pielietot. Tā nav jāapkaro, bet gan jāievirza konstruktīvā, rezultātu nesošā gultnē, un tam ir vajadzīga pieredze, kuras dažkārt mums pietrūkst. Apziņa, ka dažādība nav trūkums, bet gan ieguvums demokrātiskai sabiedrībai, kuras pamatā ir cilvēks, nāk pamazām. Parlamentārisma ceļš nav no vieglajiem, jo nevis viens vadonis pieņem lēmumus, bet lēmumus pieņem tauta un tās ievēlētie priekšstāvji,” sacīja Āboltiņa.
Uzsverot Latvijas Tautas frontes nozīmi neatkarīgas Latvijas atgūšanā, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa savas apsveikuma uzrunas noslēgumā atzīmēja, ka mums „ir svarīgi nepazaudēt apziņu, ka mūsu atbildība ir saglabāt un nezaudēt to, ko mums bija iespēja saņemt mantojumā. Tā ir mūsu atbildība nostiprināt un attīstīt Latvijas valsti, lai pēc iespējas labāku to nodotu mūsu bērniem un bērnu bērniem”.
