Jautāta, vai ir uzrunāts kāds iespējamais kandidāts, viņa sacīja, ka „protams, kāds ir, ir ar cilvēkiem runāts un ir ļoti dažāda attieksme”.
Āboltiņa arī pieļāva, ka par kādu partijas cilvēku prezidenta amatā koalīcijai būtu grūti vienoties, bet medijos izskanējušo versiju, ka amatu vēlētos ieņemt pati, nosauca par „pārspīlētu mītu”.
„Tā nav mana karstākā vēlēšanās, es zinu, ka par to daudz runā, [..] bet kurš tad ir tas, kuram es stāstījusi, cik ļoti es gribu…” retoriski vaicāja Āboltiņa.
Viņa uzsvēra, ka nākamajam Valsts prezidentam jābūt izpratnei par ģeopolitisko situāciju, sapratnei, ka mēs dzīvojam 1918.gada pasludinātajā republikā, jāsaprot, kā funkcionē valsts pārvalde, kā arī jāspēj komunicēt ar parlamentu un valdību un jebkuru sabiedrības grupu.
Jau ziņots par partiju vienošanos, ka līdz 19.maijam, kad oficiāli jāiesniedz kandidāta vārds Saeimas kancelejā, lai par viņu varētu notikt balsošana, rīkos diskusijas ar sabiedriskajām organizācijām, lai apspriestu prasības prezidenta amata kandidātiem un arī iespējamās kandidatūras.
Pašreizēja prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beidzas jūlija pirmajā pusē, taču nākamā prezidenta vēlēšanas notiks jūnija sākumā. Iepriekš viņš solīja, ka par savu lēmumu, vai kandidēt prezidenta vēlēšanās, paziņos ne ātrāk kā aprīlī.
Prezidenta amata kandidāta vārdu šobrīd skaidri nosauca vien Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - tā virzīs partijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru. Pārējās partijas joprojām domā. Savu kandidātu varētu virzīt arī „Saskaņa”, bet „No sirds Latvijai” (NSL) gan sola izvēlēties no citu partiju piedāvājuma.
ZZS paudusi atbalstu pašreizējam prezidentam Andrim Bērziņam, kurš gan vēl nav apstiprinājis savu kandidēšanu uz otro termiņu.
Nacionālajai apvienībai pagaidām nav konkrēta kandidāta prezidenta amatam. Tiek izvērtēta Egila Levita kandidatūra, taču nav pieņemts galīgs lēmums.