Āboltiņa ir pārliecināta, ka Saeimas pildīs apņemšanos līdz 2020.gadam palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. Turklāt iedzīvotāju aptaujas uzrāda, ka drošība pašlaik ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, un cilvēki saprot, ka tajā ir jāinvestē.
Viņa arī norādīja, ka nav tik svarīgi, vai Baltijas valstu reģionā tiks veidotas jaunas NATO militārās bāzes, taču būtisks ir apliecinājums par reģiona aizsardzības spēju palielināšanu.
Ja NATO samitā Velsā tiks pieņemti kādi lēmumi, kas prasīs papildus finansējumu, Latvija būtu gatava pārskatīt aizsardzības finansējumu, solīja Āboltiņa.
Ceturtdien Velsā, Apvienotajā Karalistē, sākas NATO valstu vadītāju divu dienu sanāksme, kurā paredzēts lemt par NATO gatavības plānu rīkoties ikviena alianses locekļa apdraudējuma gadījumā, par jaunas ātras reaģēšanas bruņotas trieciengrupas izveidošanu, tālākajām attiecībām ar Krieviju, palīdzību Ukrainai un citiem aliansei būtiskiem jautājumiem.
Latviju samitā pārstāvēs Valsts prezidents Andris Bērziņš, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.