Viņa norādīja, ka nacionālā drošība nav tikai armijas finansējums, bet arī daudzi citi jautājumi, kas saistīti ar iekšējo drošību, tai skaitā informācijas telpa.
Viņa pauda, ka Krievija izmanto informatīvo telpu provokācijām, bet pretēji iepriekš medijos izskanējušajām ziņām par Latgalē it kā prokrieviskajām aktivitātēm nav pamata bažām, jo situācija Latgalē ir stabila un kontrolējama.
Tomēr informatīvā telpa ir ierocis, lai sētu šaubas par savu valstī, diskreditētu Latvijas ES acīs, atzina Āboltiņa, norādot, ka ir sperts solis, lai ar to cīnītos, piemēram, piešķirot līdzekļus apraidei krievu valodā un Latgales reģionālajām radiostacijām. Viņa sacīja, ka kādu televīzijas un radio kanālu aizliegšana un ierobežošana nav metode, bet jādomā, ko likt tam pretim.
Viņa arī uzsvēra, ka Latvija gatava provokācijām prezidentūras laikā.
Tāpat viņa pastāstīja, ka Nacionālās drošības komisijas prioritāte būs arī jautājums par termiņuzturēšanās atļaujām, jo Latvijai jābūt pārliecinātai, ka cilvēki, kuri tās iegūst, ir lojāli. Komisija arī vērtēs situāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, kuru jau ilgu laiku plosa iekšējie konflikti, un arī situāciju finanšu tirgū – kopējo kredītportfeļa drošību.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Saeimas Pieprasījumu komisija savu uzmanību veltīja kādai 11. novembra laikraksta «Diena» publikācijai, kurā Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS) paudis bažas par plašām prokrieviskām aktivitātēm pierobežā. Pēc Krāslavas mēra «Dienai» stāstītā, aktīvisti dodas pie cilvēkiem uz mājām, dala bukletus, klāstot par iespējām, kādas pavērtos, ja Latgale tiktu pievienota Krievijai.
Komisijas sēdē gan mērs Upenieks deputātiem noliedza tik krasi paustas bažas, žurnālisti viņa izteikumus esot pārspīlējuši. Arī Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis neapliecināja plašas prokrieviskas aktivitātes Latgalē. Vienlaikus viņš atzina, ka pastāv radikalizācijas riski.
