Uzrunā Saeimai sestdien viņa norādīja, ka Latvijai ir jābūt vienīgajai vietai, kur Latvijas iedzīvotāji – gan aizbraukušie, gan palicēji – redz iespēju dzīvot un piepildīt savu ikdienu. „Bezdarbs un emigrācija ir mūsu kopīgās problēmas, kas apdraud Latvijas neatkarību,” norādīja Āboltiņa, piebilstot, ka Latvijā pastāv sociālā nevienlīdzība. Taču Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt pārliecībai, ka tas patiešām ir iespējams. Šajā aspektā viņa norādīja uz jūnija sākumā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, kurās piedaloties, iedzīvotāju vēlmes ir būt nodarbinātiem, spējīgiem norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, braukt pa gludiem ceļiem un skolot bērnus.
Kā vienīgo iespēju izkļūt no esošās situācijas, Āboltiņa redz ekonomisko attīstību, kuru izjustu ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.
Viņa aicināja Latvijas sabiedrību nešķelties dažādās savstarpēji pretējās nometnēs: aizbraucējos un palicējos, darba devējos un darba ņēmējos vai bezdarbniekos un studentos.
Savā uzrunā Saeimas priekšsēdētāja arī rosināja novērtēt brīvību un iespēju brīvi paust savas domas, kas PSRS laikā, pirms Neatkarības deklarācijas pieņemšanas, nebija iespējams. „Mēs esam sasnieguši daudz ko tāda, kas deklarācijās pieņemšanas brīdī šķita tāls un nesasniedzams,” norādīja priekšsēdētāja.
Viņa salīdzināja, ka jaunā paaudze, piemēram, var brīvi studēt ārzemēs, kas nebija iespējams Āboltiņas paaudzei, un šis ir viens no piemēram, kas pierāda atšķirības starp laikmetu pirms 1990.gada 4.maija un pēc tam.
Āboltiņas uzruna bija veltīta 4.maija svētku 23.gadadienai. Dažādi oficiāli politiski, kā arī kultūras, sporta un izklaides pasākumi, kas ir veltīti Neatkarības deklarācijas parakstīšanas gadadienai, sestdien notiek daudzviet gan Latvijā, gan ārvalstīs.
