Komentējot LTV atklātajā vēstulē Āboliņam izteiktos pārmetumus par manipulēšanu ar informāciju un nepienācīgu LTV interešu pārstāvību, viņš intervijā stāstīja, ka NEPLP šajā gadā izcīnījis rekordlielu papildu finansējumu sabiedriskajai televīzijai – 4,1 miljonu eiro kompensāciju iziešanai no reklāmas tirgus un vēl 250 000 eiro no miljona eiro, kas papildus piešķirti LTV un Latvijas Radio (LR).
Āboliņš norādīja – nedomā, ka abiem sabiedriskajiem medijiem papildu piešķirtais miljons eiro būtu jāsadala proporcionāli. Izvērtējot LTV un LR vajadzības un vīzijas, pieņemts lēmums LTV atvēlēt 250 000 eiro, bet LR – 750 000 eiro. "Latvijas Radio valde bija sagatavojusi konkrētu reformu plānu, Latvijas Radio vajadzības bija ļoti lielas un aktuālas. (..) Nauda tika sadalīta taisnīgi, godīgi, un, manuprāt, pareizi," teica Āboliņš.
Pēc NEPLP locekļa sacītā, "ļoti lielas problēmas" ir arī LTV – tās vajadzības ir zināmas un par to spriedīs nākamgad, bet vispirms LTV ir jāsagatavo attiecīgais dokuments.
"Nākamgad vienai no divām galvenajām prioritātēm jābūt Latvijas Televīzijas budžetam, bet ir jāiet soli pa solim - ir nepieciešams informatīvais ziņojums no Latvijas Televīzijas. Mēs jau esam runājuši ar kultūras ministru Nauri Puntuli (Nacionālā apvienība), ka sniegsim šo informatīvo ziņojumu Kultūras ministrijā. Un to tālāk varētu virzīt uz valdību, bet Latvijas Televīzijai ir jāizdara savs mājasdarbs, jāizveido šis informatīvais ziņojums,” sacīja Āboliņš.
LTV vadītājs Ivars Priede savukārt portālam LSM norādīja, ka pastāvošās papildu budžeta finansējuma pieprasījumu iesniegšanas kārtības ietvaros LTV katru gadu sagatavo un iesniedz NEPLP prioritāro pasākumu pieteikumus vidējam termiņam.
Katru gadu LTV pieteikumu kopējā summa pārsniedz 10 miljonus eiro – tā paredzēta papildu kapacitātes stiprināšanas pasākumu, jaunu satura vienību izveides, kā arī tehnoloģiju un infrastruktūras ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanai, norādīja Priede.
Šogad NEPLP kā pašu svarīgāko prioritāro pasākumu noteica abu sabiedrisko mediju atalgojuma konkurētspējas atpalicības mazināšanu – kapacitātes stiprināšanu, un tie kā augstākās prioritātes pasākumi tika iesniegti Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai.
Vadoties no augstāk minētā, LTV savā informatīvajā ziņojumā būtu minējusi absolūti visu to pašu informāciju, kas ar NEPLP starpniecību jau tika apkopota prioritāro pasākumu pieteikumā un iesniegta Ministru kabinetā, skaidroja Priede.
Turklāt, spriežot pēc LR preses relīzē minētā, LR informatīvais ziņojums precīzi sasaucas ar LR iesniegto prioritāro pasākumu pieprasījumu naudas summām. Līdz ar to ikgada budžeta papildu pieprasījumu kontekstā informatīvā ziņojuma loma aprobežotos ar jau iesniegtās informācijas dublēšanu, skaidroja LTV vadītājs.
LTV joprojām cer, “ka NEPLP publicēs 24. oktobra vēstuli abiem sabiedriskajiem medijiem, kurā lūdz iesniegt informāciju par prioritāro pasākumu rezultatīvajiem rādītājiem, kā arī LTV atbildi, kas NEPLP nosūtīta 25. oktobrī”, norādīja Priede.
