Dienas ziņas

Latvijā koronavīrusa draudi nelieli

Dienas ziņas

Uz Latviju – pēc 14 dienu karantīnas

Aizdomas par 50 miljonu eiro atmazgāšanu ABLV

«ABLV» lietā par naudas atmazgāšanu figurē 6 personas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijas tiesībsargājošās iestādes izmeklē lietu par 50 miljonu eiro atmazgāšanu, saistībā ar to otrdien likvidējamajā “ABLV bankā” notika izmeklēšanas darbības. Ģenerālprokuratūra Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka lietā sešām personām ir tiesības uz aizstāvību un kratīšanas veiktas arī Baltkrievijā.

ĪSUMĀ:

  • Latvijas tiesībsargājošās iestādes izmeklē lietu par 50 miljonu eiro atmazgāšanu.
  • Saistībā ar  “ABLV bankā” notika izmeklēšanas darbības.
  • Lietā sešām personām ir tiesības uz aizstāvību, kratīšanas notika arī Baltkrievijā.   
  • Lieta sākta pēc Finanšu izlūkošanas dienestā informācijas.
  • Izmeklēšana notiek par naudas atmazgāšanu un dokumentu viltošanu.
  • Banka sola sadarboties ar izmeklēšanu.
  • Lietas ietvaros jau iztaujāts ABLV akcionārs Ernests Bernis.
  • Nekāds statuss viņam nav piemērots.   

No rīta “ABLV bankā” Skanstes ielā ieradās tiesībsargi maskās un lika darbiniekiem bankas telpas pamest. Pašlikvidācijas procesā esošajā bankā šobrīd iestrēguši vairāk nekā 2 miljardi eiro, uz kuru izmaksu gaida bankas kreditori.

“ABLV” likvidatore Vineta Čukste-Jurjeva sacīja, ka pašlaik medijiem neko nevar pastāstīt, bet teica, ka neviens nav aizturēts.  

Izmeklēšanu vada Ģenerālprokuratūra. Tā atklāja, ka krimināllietā esošie materiāli liecina par organizētu grupu, kurā ietilpst vairāku valstu pārstāvji, kas no 2015. līdz 2018. gadam legalizējuši noziedzīgi iegūtu naudu vismaz 50 miljonu eiro apmērā, tostarp veicot pārskaitījumus “ABLV” bankā par faktiski nenotikušiem darījumiem.

Kriminālprocess sākts, pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienestā saņemtu informāciju. Izmeklēšana notiek pēc Krimināllikuma pantiem par naudas atmazgāšanu un dokumentu viltošanu.

“Šobrīd izmeklēšanas darbības turpinās. Izmeklēšanas darbības tiek veiktas arī kredītiestādēs. Ko es varu atklāt – šobrīd lietā ir iesaistītas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību. Uz konkrēto brīdi tās ir sešas,” sacīja virsprokurore Gita Biezuma.

Kriminālprocesa likumā noteikts, ka tiesības uz aizstāvību ir katrai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

Paziņojumā Ģenerālprokuratūra norāda, ka organizētajai grupai atmazgāt naudu palīdzēja “ABLV” darbinieki, novēršot šķēršļus naudas līdzekļu pārskaitīšanā. Vai starp personām, kurām ir tiesības uz aizsardzību, ir bankas darbinieki, prokuratūra nestāsta.

“Par personālijām nekomentēšu konkrētajā situācijā. Vienīgi, ko varu piebilst – izmeklēšanas darbības paralēli notiek arī ārvalstī, proti, Baltkrievijas Republikā,” atklāja prokurore. 

Kopumā kratīšanas notika vairāk nekā 20 vietās. Pati banka sola ar izmeklētājiem sadarboties.

“Sabiedrība vienmēr ir apliecinājusi savu vēlmi sadarboties ar visām institūcijām, un to ir vienmēr arī darījusi, jo mūsu interesēs ir, lai notiktu rūpīgas pārbaudes gan par kreditoriem, gan bankas darbību,” norādīja bankas pārstāvis Jānis Bunte.

Lietas ietvaros jau iztaujāts ''ABLV'' akcionārs Ernests Bernis, taču nekāds statuss viņam nav piemērots, Latvijas Televīzijai norāda Berņa advokāts Jānis Kārkliņš.

“Nevaru stāstīt detaļas, bet lieta ir saistīta ar dažiem bijušās bankas ārvalstu klientiem, kur prokuratūra uzskata, ka klienti, iespējams, veikuši kādus noziedzīgus nodarījumus,” stāstīja Kārkliņš.

“Klienti nekādā veidā nav saistīti ar aizdomām par korupciju. Varu apstiprināt, ka lietas ietvaros tika iztaujāts arī Ernests Bernis, bet uzreiz jānorāda, ka ne Ernesta Berņa darbavietā, ne dzīvesvietā netika izņemti nekādi dokumenti vai citi priekšmeti, kas varētu liecināt par jebkādu Berņa kunga saistību ar lietas ietvaros minētajiem uzņēmumiem,” sacīja advokāts. 

Latvijas Radio rīcībā esošā informācija liecina, ka ap plkst.20.30 bankā ieradās papildu tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, jo ir liels skatāmo un pārbaudāmo materiālu apjoms.

Saskaņā ar Latvijas Radio rīcībā esošo neoficiālo informāciju, ap plkst. 20.30 ēkā vēl bija nepārbaudīti pieci stāvi. Savukārt ap plkst.21:30 Latvijas Radio novēroja, kā pie bankas piebrauc vēl divas automašīnas un no tām izkāpa vairāki cilvēki, kas devās iekšā bankas ēkā. ABLV bankas komunikācijas departamenta vadītājs Jānis Bunte norādīja, ka banka sadarbojas ar tiesībsargājošajām iestādēm.

BLV bankas komunikācijas departamenta vadītājs Jānis Bunte par kratīšanām
00:00 / 00:59
Lejuplādēt

 KONTEKSTS:

 "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018. gada 26. februārī pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju pēc reputācijas problēmām, ko komercbanka piedzīvoja pēc tam, kad ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās

"ABLV Bank" 2018. gada marta sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) iesniedza pašlikvidācijas plānu. Iesnieguma projektu sagatavoja bankas akcionāru sapulces ievēlētie likvidatori. Plānu FKTK akceptēja 2018. gada 12. jūnijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti