Abiem LU rektora amata kandidātiem prioritāte - universitātes starptautiskā konkurētspēja

Latvijas Universitātes (LU) rektora amatam oficiāli izvirzīti ir divi kandidāti - LU Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs un zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks. Abi kandidāti uzsver, ka universitātei jāstrādā tā, lai stiprinātu zinātni un  starptautisko konkurētspēju, bet Latvijas Zinātņu akadēmija norāda - ir jādomā par to, kā ar zinātnes palīdzību nopelnīt.  

Rektora vēlēšanas notiks 4.jūnijā. Līdz šim kopš 2007.gada jau divus termiņus pēc kārtas Latvijas Universitāti vadījis fiziķis Mārcis Auziņš.

Kā pirmais kandidāts uz rektora amatu tika nosaukts LU  Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs, kuru šim amatam izvirzījusi Datorikas fakultātes dome.

Viņu Latvijas Radio sazvanīja Krievijā, kur Borzovs piedalās pasniedzējiem domātā “Erasmus” apmaiņas programmā.

Viņš atzina, ka Mārča Auziņa vadībā LU paveikts daudz, tāpēc iesāktais jāturpina. Kā sava darba prioritātes viņš minēja studiju prestiža un kvalitātes veicināšanu.

“Pētniecības jomā mums ir jāpalielina prestižs un starptautisku publikāciju skaits, lai mūs pasaulē redzētu. Savukārt studiju jomā ir stipri līdzīgi, arī tur ir iespējama studiju programmu akreditācija Eiropas līmenī. Kvalitāte – dzīt uz augšu, cik vien iespējams,” savas prioritātes raksturoja Borzovs.

Otrs kandidāts ir universitātes zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks, kuru izvirzīja vairākas fakultātes un institūti.

Latvijas Radio aptaujātie zinātnes pārstāvji netieši norādīja, ka, visticamāk, Muižnieks  būs tas, kurš ieņems LU rektora amatu.

Muižnieks pats pauda, ka jāturpina Mārča Auziņa iesāktais, kā arī jādomā par studentiem aktuāliem jautājumiem, viņus vairāk iesaistot arī dažādos universitātes procesos.

“Jāraugās uz to, lai mēs turpinātu celt gan studiju kvalitāti, gan administrācijas kvalitāti, kas ir ļoti būtiski. Lai vairāk un plašāk tieši studenti varētu darboties līdzi gan studiju programmu uzlabošanā, attīstībā un kvalitātē, gan arī tajos konkrētajos universitātes darbos, kas ir ļoti daudz un dažādi, sākot ar zinātni un beidzot kaut vai ar studentu bērnu uzraudzību,”  sacīja Muižnieks.

Rektora amatu universitātē var ieņemt tikai divus termiņus pēc kārtas, un jau kopš 2007.gada tās rektors bijis fiziķis un zinātnieks Mārcis Auziņš. Viņu Latvijas Radio sazvanīja Antverpenē, kur Auziņš piedalās Eiropas Universitāšu asociācijas pilnsapulcē. Kā savā laikā būtiskāko paveikto viņš atzīmē divas lietas – zinātnes attīstību un atpazīstamību Eiropā.

“Tad, kad es kļuvu par universitātes rektoru, man bija viens piedāvājums universitātes sabiedrībai -  universitātei ir jākļūst par zinātnes universitāti, un universitātei ir jākļūst par Eiropā atpazīstamu un atzītu universitāti. Es domāju, ka abi šie lielā mērā ir izpildīti. Mēs esam zinātnes universitāte un mēs esam iekļuvuši lielajos Eiropas reitingos,” pauda Auziņš.

Jaunajam rektoram būtu jāturpina stiprināt universitātes zinātnes statuss un jārūpējas par tās starptautisko konkurētspēju, atzina Auziņš.

Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis abus kandidātus vērtēja kā spēcīgus. 

“Domāju, ka gan Borzova, gan Muižnieka kungs ir ļoti pieredzējuši augstskolas profesori. Datorikas institūta vadītājam Borzova kungam ir viņa nozare, kurā viņš brīnišķīgi orientējas, un viņa loģiskais prāts. Muižnieku es pazīstu jau ļoti sen kā bioloģijas speciālistu un kā zinātnieku, kurš prorektora amatā jau daudzus gadus ir varējis virzīt uz priekšu universitātes zinātnisko dzīvi. Un, protams, es apzinos to, ka viņam ir varbūt šajā konkurencē zināmas priekšrocības. Tāpēc, ka viņš redz ļoti plaši daudzu nozaru attīstību,” sacīja Spārītis.

Papildus Spārītis norādīja, ka jaunajam rektoram vajadzētu rūpēties ne tikai par publikāciju skaitu zinātniskajos žurnālos, bet domāt arī par to, kā ar zinātnes palīdzību varētu nopelnīt. 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti