- Zemju īpašnieki neizpratnē
- Dabas daudzveidība, ainavas un vēsture
- Bažas arī par nodokļu ieņēmumiem
- Aizaug un lēnām izcērt
- Vēl gaidāmas apspriedes un saskaņojumi
Zemju īpašnieki neizpratnē
Mazliet aiz Kandavas robežas Plostkrogā Latvijas Radio tiekas ar vietējiem zemju īpašniekiem, lauksaimniekiem. Vīriem ir patiešām daudz sakāmā un uzkrātu emociju saistībā ar nupat, marta beigās, pašvaldībā apspriesto jauno Abavas senlejas dabas aizsardzības plānu. Vairāk nekā 100 zemnieki un mežu īpašnieki arī jau parakstījuši un nosūtījuši iebildumu vēstuli, aicinot dabas pārvaldi rīkot atkārtotu sabiedrisko apspriešanu.
“Mēs satraucamies, lai neuzliek mūsu zemēm liegumu,” saka Kandavas zemnieku saimniecības “Brasliņi” īpašnieks Uģis Ziediņš. Zemnieki iebilst tieši pret zonējuma maiņu, kas iekļauta jaunajā dabas sargāšanas plānā, proti, tas paredzot aptvert lielākas teritorijas un tādējādi var ierobežot zemju īpašnieku saimniecisko darbību, ko vietējie, protams, nevēlas.
Uģis ir graudkopis un viņam kopumā šeit ir 500 hektāru zemes, taču pēc jaunā plāna aptuveni 30% no īpašuma turpmāk varētu kļūt par dabas liegumiem. “Šobrīd pārvalde saka, ka mēs visu varam darīt savās zemēs, bet tas ir uz doto brīdi. Bažas ir par nākotni, jo, ļoti iespējams, dabas pārvalde nākotnē gribēs piesaistīt kādas Eiropas naudas. Un tajā brīdī būs prasība aizliegt saimniecisko darbību šajā dabas aizsardzības plāna teritorijā, lai vispār pārvalde varētu dabūt naudu,” saka Ziediņš.
Savukārt mežsaimniekam Mārcim Sniedziņam visi īpašumi – ap 100 hektāru – pēc zonējuma maiņas ietilpšot dabas lieguma teritorijā. Pārsvarā viņš nodarbojas ar mežsaimniecību, bet bija plānojis attīstīt arī citas jomas savos īpašumos.
Saimnieks atzīst, ka pēc būtības zemnieki nav pret dabas aizsardzības plānu Abavas senlejā: “Lauksaimniecībā mēs ieguldījām naudu, lai attīstītu netradicionālo lauksaimniecību, bet izrādās, ka mēs pat to īsti vairs nevarēsim darīt.
Sākotnēji nopirkām zemi, kas pēc visiem dokumentiem šobrīd ir ārpus dabas liegumiem, bet pēc jaunā plāna sanāk, ka tomēr viņa ir iekšā šajā teritorijā.
Tad sanāk, ka esam izmetuši naudu vējā, jo nevarēsim īstenot savus plānus – mums vajadzēja apūdeņošanas sistēmas un citas lietas, lai varētu audzēt avenes, bet to vairs nevarēsim izdarīt. Būs vajadzīgas atļaujas. Ja mēs esam šeit 20 gadu saimniekojuši un tie putni šeit ir un vairojas, tāpat ir vairākas sikspārņu sugas, tad kāpēc mums tagad jāaizliedz saimniekot? Tikai tāpēc, ka ir kāda cerība jeb pieļāvums, ka uzradīsies vēl kāda suga?"
Zemnieku saimniecības "Katlauki" saimnieks Andis Vicinskis apsaimnieko aptuveni 800 hektāru un nodarbojas gan ar piena lopkopību, gan cūku audzēšanu, kā arī graudkopību. Zemnieka ieskatā būtiskākais šobrīd būtu plašāka diskusija ar dabas aizsardzības plāna izstrādātajiem
Pretenziju un priekšlikumu vēstuli zemniekiem palīdzējusi sagatavot juriste Evita Freimane. "Mēs visvairāk ceram uz sarunu gan pašvaldībās, gan iesaistoties atbildīgajiem izstrādātajiem. Lai uzklausa, kas ir tās vietējo zemju īpašnieku bažas, un lai tiktu paredzēts plānā [norādīt] konkrētas teritorijas ar iespējamiem lielākiem apgrūtinājumiem. Piemēram, vietās, kur tiks mākslīgi uzstādītas ligzdas lielajiem putniem, kas automātiski mežu īpašniekiem radīs liegumu šajā īpašumā saimniekot.
Šobrīd nekur nav pateikts, kur tieši šīs ligzdas tiks uzstādītas, bet plāns to paredz, tātad var skart jebkuru īpašnieku," skaidro Freimane.
Dabas daudzveidība, ainavas un vēsture
Abavas senlejas dabas parks dibināts 1957.gadā. Kopīgi ar vietējās dabas aizsardzības biedrības vadītāju Ivetu Piesi Latvijas Radio izstaigā teritoriju Buses pilskalnā.
Gleznieciskā senlejas ainava sevī glabā arī neskaitāmas dabas vērtības. Aizsargājamā daudzgadīgā mēnesene patlaban izskatās pēc sudraba naudiņas smilgas kāta galā. Nokāpjot tuvāk pie upes, redzamas pavisam sirmas mežābeles, jo zarus pilnībā klāj spuraini ķērpji. Kamēr kokos nav lapas, skaidri saskatāma upes ieleja, kurai abās nogāzēs aug neskartie bioloģiskie meži.
"Šeit ir ļoti skaista ainava un tas tipiskais, kas ir Abas senlejai. (..) Te ir tā daudzveidība. Dabas parka "Abas senleja" vērtības ir pļavas, bioloģiski vērtīgie zālāji, ainava, vēsture, jo pilskalns bijis apdzīvots jau pirms mūsu ēras. Tā ka šis ir arī kultūras mantojums," skaidro dabas aizsardzības biedrības vadītāja.
Pieses ieskatā plāns ir ļoti nepieciešams instruments, turklāt līdzšinējais ir novecojis.
Viņa secina, ka zemju īpašniekus vismaz šajā ainavas daļā īpaši nekāda noteikumu maiņa gan nevar ietekmēt, jo nogāžu mežus neapsaimnieko arī patlaban.
Dabas biedrības pārstāve pārliecināta, ka liela loma ir arī vides izglītībai, lai nerastos pārpratumi ar zemju īpašniekiem. "Un tie meži ir tā vērtība, kur ir biotopi, kas raksturīgi tikai Abavas senlejai. Tos jaunajā dabas aizsardzības plānā paredzēts izveidot kā dabas liegumu. Pašreiz arī ir apgrūtinājumi, jo tajos nogāžu mežos nedrīkst saimniekot - noteikts, cik drīkst cirst, jo jāatstāj kritušie koki, lai var kukaiņi, putni dzīvot. Tas neierobežos, jo cilvēks tāpat nevar šeit malku svākt. Un par to viņi tagad saņems lielāku kompensāciju," saka Piese.
Bažas arī par nodokļu ieņēmumiem
Kandavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alfrēds Ķieģelis atrādīja novada teritorijas kartes, kurās iezīmētas dabas aizsardzības plāna zonējuma maiņas. Kopumā Kandavas novadā dabas aizsardzības plāns attiekšoties uz teju sešiem tūkstošiem hektāru.
Pašvaldības pārstāvis arī neslēpj, ka dome cita starpā bažījas zaudēt arī nodokļu ienākumus: "Arī nodokļi nav tik daudz jāmaksā uz šīm teritorijām. Pirmkārt, nekustamā īpašuma nodokli mazāk saņemsim un pakārtoti arī ieņēmumu nodokli. Līdzko saimnieciskā darbība šajā teritorijā tiek bremzēta, tā, protams, mazāk cilvēku nodarbināts šajā teritorijā. Ir atsevišķi īpašumi, kur pilnībā pārklājas ar šiem dabas liegumiem vai biotopiem - tur nevar nekāda darbība vairs notikt, tikai pļaušana."
"Plānam ir ieteicošs raksturs, bet ieteicošs līdz tam brīdim, kad Ministru kabinets izdod noteikumus," piebilst Ķieģelis.
Arī pašvaldība uzskata, ka jāatstāj teritorijas zonējams kā līdz šim, un tā sagaida atkārtotu tikšanos ar dabas aizsardzības pārvaldi, lai pārrunātu iespējamās plāna izmaiņas. Abavas senlejas vēl neapstiprinātais dabas aizsardzības plāns ietver četras pašvaldības – Kandavas, Kuldīgas, Ventspils un Talsu.
Arī Kuldīgas novadā vēl top pašvaldības atzinums par šo dokumentu, taču pašvaldības pārstāvis Kaspars Rasa apstiprināja, ka situācija ir stipri līdzīga arī šajā novadā, proti, arī kuldīdznieki nosūtījuši iebildumu vēstuli. "No pašvaldības puses mums ir jāsaprot situācija -
ja mēs šobrīd neiebilstam pret kādiem priekšlikumiem, tad kāds mums pēc tam būs morālais pamats iebilst, ja tie tiks virzīti kā Ministru kabineta noteikumu projekts," saka Rasa.
Aizaug un lēnām izcērt
Tikmēr Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gita Strode skaidro, ka dabas aizsardzības plāns Abavas senlejai vajadzīgs, jo līdzšinējam ir beidzies termiņš. Turklāt pārvaldei ir iespēja patlaban tādējādi piesaistīt Eiropas finansējumu jaunajā plānošanas periodā degradēto biotopu atjaunošanā un tūrisma attīstībā.
"Mēs varam salīdzināt datus, kas mums ir bijuši par dabas vērtībām pirms desmit gadiem un šobrīd. Apsekojot tikai trešo daļu teritorijas, redzam, ka ļoti krasi ir samazinājušās nogāžu un gravu mežu platības, mums ir ļoti aizaugušas pļavas. Un Abavas senlejas gadījumā zālāji ir tā biotopu grupa, kuras dēļ teritorija savulaik ir izveidota.
Un ja redzam, ka šobrīd kaļķainie, sausie zālāji iet postā, jo netiek apsaimniekoti vai apsaimniekoti nepareizi, un ja gravu un nogāžu meži tiek izlases veidā cirsti, tad ir šaubas par to, cik esošā sistēma labi strādā," norāda Strode.
Vēl gaidāmas apspriedes un saskaņojumi
Strode vairākkārt uzsvēra, ka plānam ir rekomendējošs raksturs, bet Ministru kabineta noteikumi varētu tapt vien pēc pāris gadiem, un sola, ka iepriekš vēl būšot sabiedriskās apspriedes. Dabas aizsardzības pārvaldes ieskatā zemju īpašnieki aizskrējuši notikumiem pa priekšu.
Šeit gan jāpiebilst, ka ne tikai Abavas senlejas apdzīvotāji ar iebildumu vēstulēm pauž pretenzijas institūcijai, jo pirms pāris mēnešiem līdzīgs skandāls noticis Vecpiebalgas pusē, kur mežu īpašnieki pie Alauksta ezera pat ķērušies pie mežu izzāģēšanas.
"Ar dabas plāna apstiprināšanu netiek apstiprināti Ministru kabineta noteikumi. Tā ir atsevišķa procedūra. Tajā brīdī, kad apstiprina Ministru kabineta noteikumus, vēlreiz notiek šo noteikumu sabiedriskā apspriešana. Tas ir likumā par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām noteikts. Dabas aizsardzības plāns var būt kā pamats, lai mainītu zonējumu un veidotu individuālos noteikumus. Bet šis individuālo noteikumu projekts un zonējums tālāk vēl tiek diskutēts. Šim projektam vajadzīgs atsevišķi pašvaldības atzinumus, jāinformē zemju īpašnieki. Vēl nozares var izteikties, citas ministrijas.
Šie noteikumi var ļoti atšķirties no tā, kas piedāvāts dabas aizsardzības plānā," skaidro Strode.
Pašvaldībām savi atzinumi par Abavas senlejas dabas aizsardzības plānu jāiesniedz mēneša laikā, un tad tiks spriests par to, vai sasaukt paplašināto uzraudzības grupu, iesaistot pašvaldības un vides ministriju.
Latvijas Radio aptaujātās puses citu jautājumu starpā secināja, ka problēma īpaši samilzusi tieši informācijas un komunikācijas trūkuma dēļ, taču iniciatīvu nokaitēto situāciju mazināt ar atkārtotu diskusiju jau tuvākajā laikā tā arī neviens neuzņēmās.
