9. maiju šogad noteiks par Ukrainas kara upuru piemiņas dienu

Saeima ceturtdien, 7. aprīlī, otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīja 9. maiju šogad noteikt par Ukrainas kara upuru piemiņas dienu.

Likumprojektu iesnieguši deputāti Mārtiņš Šteins, Juris Pūce (abi "Attīstībai/Par!"), Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība"), Krišjānis Feldmans ("Konservatīvie") un Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība).

Tas paredz, ka šajā dienā godina Krievijas karā Ukrainā cietušos un bojāgājušos iedzīvotājus un karavīrus, aizliedzot šajā dienā svētku pasākumus.

Par bija 61 deputāts, bet pret – 18 parlamentārieši.

Saeimas deputāts Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka saprot likumprojekta autoru labo gribu, bet vienlaikus aicināja paraudzīties no otras puses – vai karā kritušie Ukrainas iedzīvotāji gribētu tikt pieminēti šajā dienā, 9. maijā. Viņš pauda, ka piemiņas diena Ukrainas karā kritušajiem ir nepieciešama, taču būtu svarīgāk noteikt to citā dienā.

"Mēs tiksim galā ar to pieminekli [Pārdaugavā], bet mēs to izdarīsim citā veidā," viņš teica.

Savukārt deputāts Boriss Cilevičs ("Saskaņa") aicināja nesaistīt Ukrainas cilvēku traģēdiju ar mūsu iekšpolitisko lietu kārtošanu. Viņš piekrita, ka Ukrainas karā kritušajiem ir nepieciešama piemiņas diena, taču tam būtu jānosaka cita diena.

Bet deputāte Ieva Akuratere ("Konservatīvie") sacīja, ka 9. maijs Latvijā ir Eiropas diena, miera, vienotības, līdzjūtības un atbalsta diena, un "mums nav pienākums svinēt citas valsts svētkus, turklāt naidīgas valsts svētkus".

Noraidīti priekšlikumi par Ukrainas kara upuru piemiņas dienu 9. maija vietā noteikt 24. februāri. Savukārt atbalstīts priekšlikums 9. un 10. maijā aizliegt izmantot pirotehniku.

Saskaņā ar grozījumiem šajā dienā pie ēkām jāizvieto Latvijas karogs sēru noformējumā, bet Rīgas pils Svētā gara tornī, pie Valsts prezidenta rezidences, Saeimas galvenās ēkas un Ministru kabineta ēkas līdzās Latvijas karogam sēru noformējumā jānovieto Ukrainas karogs.

Tāpat šajā dienā valsts un pašvaldības iestādes nerīko publiskus izklaides un svētku pasākumus, pašvaldības neizsniedz atļaujas publisku pasākumu rīkošanai un anulē jau izsniegtās atļaujas pasākumiem, atmaksājot iemaksātās nodevas.

Likums pieņemts, lai vērstu Latvijas sabiedrības uzmanību uz Krievijas uzsākto militāro agresiju Ukrainas teritorijā un solidarizētos ar Ukrainas tautu cīņā par Ukrainas valsts suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti, skaidroja Saeimas Preses dienestā.

Paredzēts, ka likums zaudētu spēku 2022. gada 11. maijā.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā četri miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt