Memorands kā nozīmīga latviešu pretošanās kustības liecība Otrā pasaules kara laikā pirms pieciem gadiem tika iekļauts UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā. Muzeja īpašumā tas atrodas 13 gadus.
„Tas tika atrasts 2001.gadā Vecrīgā, Peldu ielā, kādā dzīvoklī zem grīdas dēļiem. Te dzīvojusi Valija Jansone, kura arī bijusi Nacionālajā pretošanās kustībā, savukārt viņas vīrs Vilhelms Jansons ir 189 Memoranda parakstītāju vidū,” stāsta Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis.
Kara muzejs jau šogad plāno laist klajā grāmatu par Memoranda parakstīšanu, un visiem 189 cilvēkiem, kas zem tā parakstījušies.
„Tā kā šis dokuments tika pieņemts vācu okupācijas laikā, bija lielas problēmas ar parakstīšanu. Cilvēki riskēja ar savām dzīvībām, tāpēc uzskatām, ka visi 189, kas parakstīja, bija patrioti un ir pelnījuši, lai par viņiem runā, viņu biogrāfijas raksta, pēta, kas notika pēc tam, kad karš beidzās – kā viņi turpināja savu cīņu par Latviju, arī būdami trimdā,” pārliecināta Kara muzeja vēsturniece Ieva Kvāla.
Memorandā prasīta Latvijas armijas atjaunošana, nosodīta latviešu iesaukšana vācu bruņotajos spēkos un ir pausta pret padomju okupāciju vērsta nostāja. Pirms desmit gadiem gandrīz tika uzcelts piemineklis Centrālās Padomes vadītājam Konstantīnam Čakstem. Taču sākotnējais pieminekļa projekts “Saule” bija pārāk dārgs, bet otro – lētāko variantu sabiedrība neatbalstīja. Tāpat kā neatbalstīja izvēlēto pieminekļa vietu, - tur, kur reiz stāvēja Ļeņins. Vēsturnieki iebilda arī pret to, ka piemineklis tiktu celts tikai Konstantīnam Čakstem, bet atceri būtu pelnījuši arī daudzi citi pretošanās kustības dalībnieki.
Lai atcerētos 189 Memoranda parakstītājus, pirmdien pie Brīvības pieminekļa notika ziedu nolikšana. Sanākušie ļaudis iededza 189 sveces, kas katra būs veltīta viena Memoranda parakstītāja piemiņai.
