Pašlaik uzņēmumā "Valmiermuižas alus" strādā 11 vietējās augstskolas studenti un absolventi. Piemēram, Māra pārziņā ir visa aparatūra, kas gatavo jau Līgosvētkiem paredzēto produkciju. "Es jau paralēli visu to darīju, kad es jau 1.kursā atnācu šeit un sāku strādāt un paralēli mācījos. Arī darba devējs nāca pretī un ļāva man apmeklēt nodarbības. Tomēr varējām savienot," stāsta mehatronikas speciālists Māris Kazerovskis.
Tas ir labs piemērs sadarbībai ar augstskolu saka uzņēmuma saimnieks.
"Man ir bijis gods arī strādāt bakalauru darbu pieņemšanas un vērtēšanas komisijās. Rezultātā mēs iegūstam ļoti daudz labas idejas un arī iegūstam ļoti labus potenciālos darbiniekus," norāda “Valmiermuižas alus” darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.
Kopumā uz jautājumu – kā vērtējat reģiona izglītības iestāžu absolventu profesionālo sagatavotību, lielais vairums - vairāk nekā 63% uzņēmēju atbild – labi vai ļoti labi. Sliktu vērtējumu devuši tikai 4,6%. "Šajā pētījumā piedalījās gandrīz 150 uzņēmēji un tuvu 40 eksperti. Līdz ar to šis pētījums ir ļoti ticams un tiešām ataino reālo ainu," saka Vidzemes augstskolas asociētā profesore Sarmīte Rozentāle.
Uzņēmēji, kuri novērtējuši, kā speciālistus gatavo reģionā pašreiz pieejamās vidējās - speciālās un augstākās mācību iestādes vai to filiāles visaugstāk novērtējuši Vidzemes augstskolu (9%) un Rīgas Tehnisko Universitāti (9%). Tad - Latvijas Lauksaimniecības Universitāti (8%), Priekuļu tehnikumu (4,7%), Rīgas Stradiņa Universitāti (4,5%), Valmieras tehnikumu (2,7%) un Cēsu profesionālo vidusskolu (2,7%). "Vienā no prezentācijām viens vīrietis izteica komentāru, ka tik atklātu informāciju no ekspertiem viņš nav līdz šim saņēmis," teica pētniece Ieva Kreituze.
To var iegūt nupat, pirms nedēļas atklātajā pētījuma mājaslapā. "Ļoti ceru, ka šī mājaslapa būs noderīga ne tikai skolēniem un studentiem, bet arī augstskolu vadītājiem un profesionālo skolu, izstrādājot jaunās studiju programmas," viņa saka.
Pētījumā pieaicinātie eksperti atzīst - nākotnes profesiju pirmajā piecpadsmitniekā būs datu apstrādātāji, dronu operatori, automatizētās lauksaimniecības speciālisti, sistēmanalītiķi, cilvēki, kas rūpēsies par liekās informācijas izdzēšanu, datu privātuma sargi, 3D printēšanas dizaineri, robotu vadītāji.
Savukārt – izzūdošo profesiju augšgalā – tā saukto “konveijeru” vienkāršie operatori, gateru strādnieki, tipogrāfiju darbinieki, pārdevēji, kasieri, fasētāji, arī autovadītāji.
"Mēs skatījāmies, kādas kompetences darba devēji visvairāk uzskata, kas nākotnē būs vajadzīgs darbaspēkam," atzīmē pētniece Agita Līviņa. "Un šeit parādījās interesanti tas, ka tehniskās zināšanas neieguva pirmās vietas un augstāko vērtējumu. Augstāk tiek novērtētas tādas personības prasmes kā spēja pašam izglītoties, apgūt jauno, pielāgoties pārmaiņām, svešvalodu zināšanas tika augstu novērtētas," viņa stāsta.
Darba devēju ieskatā galvenais iemesls, kādēļ darbinieki dažkārt nav pietiekami sagatavoti profesijai, ir motivācijas trūkums tajā strādāt. Tāpēc svarīgi jau laikus izmēģināt.
Valmieras domei, kas pētījumu pasūtījusi, tagad jālemj, ko mainīt izglītības piedāvājumā. Piemēram, patlaban visvairāk pieprasīto speciālistu saraksta sākumā ir inženieri, būvnieki, tehnoloģisko procesu kontroles speciālisti. Bet vajadzīgi arī uzņēmumu vadītāji un ārsti.
Tā kā pētījums vēl tikai nesen veikts, konkrēti lēmumi gan vēl neesot pieņemti.
