Sadaļas Sadaļas

600 āgenskalniešu apspriedīs «Rail Baltic» tuneļa būvniecības ieceri

Aptuveni 600 Āgenskalna iedzīvotāju otrdien, 15.septembrī, sapulcē apspriedīs "Rail Baltic" projektu. Uz sapulci aicināti arī pārstāvji no Satiksmes ministrijas un Rīgas domes.

Kopumā pulcēties plāno aptuveni 600 iedzīvotāju, kas amatpersonām iesniegšot arī savāktos vairāk nekā deviņus tūkstošus parakstus pret “Rail Baltic” Āgenskalna tuneli zem rajona dzīvojamās daļas.

Biedrība  “Āgenskalns - mūsu mājas” sola iesniegt īpašnieku aizliegumus būvēt zem viņu mājām. “Jo saskaņā ar Latvijas Civillikumu un saskaņā ar Zemes dzīļu likumu, zemes dzīles pieder zemes īpašniekiem. Līdz ar to viņiem ir tiesības aizliegt būvēt zem nekustamā īpašuma,” skaidroja biedrības vadītājs Ēriks Pūle.

Biedrība arī sola iesniegt Lietuvas ģeologu atbildes vēstuli, kas gan nebūs atzinuma formā, un vides eksperta norādes par ietekmi tuneļa būvniecības gadījumā.

Biedrības “Āgenskalns - mūsu mājas” vadītājs Ēriks Pūle  LTV “Rīta Panorāmā” sacīja, ka Āgenskalna iedzīvotāji turpina aktīvi cīnīties pret iespējamo tuneļa būvniecību, kas, viņuprāt, apdraud apkārtni. Savākti arī  169 nekustamo īpašnieku aizliegumi būvēt tuneli.

Ja amatpersonas neatbalstīs iedzīvotāju viedokli, biedrība sola iesaistīt starptautiskās nevalstiskās organizācijas.  

Jau ziņots, ka šopavasar 15 pašvaldībās notika sākotnējās sabiedriskās apspriešanas, kuru laikā saņemti vairāk nekā 500 priekšlikumi. Tāpat izveidotas gan pašvaldību, gan iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas, kurās meklēti risinājumi trases izvietojumam.

Līdz šā gada rudenim turpināsies projekta izpētes darbi - veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai oktobrī ietekmes uz vidi ziņojumu apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica" trase. Tā 265 kilometru garumā stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadus un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. 

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi nodrošinātu maršrutu Tallina - Rīga - Kauņa - Varšava - Berlīne.

"Rail Baltica" projekts Latvijai izmaksās aptuveni 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām šī projekta izmaksām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt