Nākotnē pedagogiem plānots maksāt par 40 stundu darba nedēļu līdzīgi kā citās nozarēs. Galvenais ieguvums būtu tādas pašas vai lielākas algas par īsākām darba stundām. Taču pašlaik nav viennozīmīgas atbildes, kas paveiks atslogoto skolotāju darbu un vai cītīgākajiem pedagogiem algas tomēr nesamazinās.
Lai konceptuāli mainītu skolotāju atalgojuma kārtību, izmēģinājuma laikā līdz gada beigām domāts nonākt pie diviem galvenajiem rezultātiem. Pirmais ir atteikties no sistēmas, ka maksā tikai par tā sauktajā tarifikācijā iekļautajām darba stundām.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece un Izglītības departamenta direktore Evija Papule Latvijas Radio pastāstīja, ka IZM apzina visus skolotāju pienākumus, par kuriem skolotāji saņem algu, - pienākumus, kas nepieciešami kvalitatīvajam izglītības procesam, tai skaitā strādājot ar talantīgiem bērniem, strādājot ar bērniem ar īpašām vajadzībām, strādājot skolas attīstībai.
Tāpat IZM noskaidros, kā risināt skolotāju pārslodzes un „izdegšanas” problēmas. „Pateiksim, cik īsti skolotāji var strādāt, un lai par vienādi padarītu darbu skolotāji saņemtu vienādu atalgojumu,” norādīja Papule.
Papule skaidroja, ka pašlaik 12% no visiem skolotājiem, pārsvarā lielajās skolās, strādā palielinātas slodzes ar 36 un pat vairāk kontaktstundām nedēļā. Lielākoties tā gan ir pašu skolotāju izvēle, jo tā iespējams vairāk nopelnīt.
Tajā pašā laikā ir ļoti daudz skolu novados, kur pedagogi vada vien pāris stundu, algu knapinādami kopā pa vairākām skolām. Tāpēc mērķis ir izveidot atalgojuma modeli, kas ar konstantu un konkurētspējīgu darba samaksu reizē mazina pārslodzi.
Uz to cer arī aprobācijā iesaistītā Ropažu novada Zaķumuižas pamatskola, kur trīs mēnešus visi 20 skolotāji ik dienu skaitīs, ko kurā minūtē dara. Skolas direktors Igors Grigorjevs Latvijas Radio stāstīja, ka vairums skolotāju pašlaik strādā vismaz desmit stundu dienā.
Mēs vēlamies, lai mūsu skolotāji strādātu normālu darbalaiku, strādātu mazāk un saņemtu vismaz tādu pašu algu, ko saņem pašlaik, un tas uzlabos izglītības kvalitāti,” norādīja Grigorjevs.
Viņš atzina, ka šī mērķa sasniegšanai viņa vadītajai skolai gan nāksies pieņemt darbā jaunus skolotājus.
Taču, aizvien sarūkot skolēnu skaitam, ministrijas plāns neparedz audzēt skolotāju štatus vai kāpināt kopējo pedagogu atalgojuma fondu. Par to savukārt raizējas Rīgas Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane, kuras 1130 skolēnu iestādē strādā 95 skolotāju kolektīvs.
„Nedrīkstētu būt tā, ka pedagogu atalgojumus samazinātos, salīdzinot ar pašreizējo. Jā, skolotāji ir pārslogoti, strādā 40 stundas nedēļā, bet tomēr saņem 1000 un varbūt vairāk eiro uz papīra. Mēs nezinām, kādu finansējumu paredz modelis, kurā mēs iesaistījāmies, bet ceram, ka pedagogu materiālais stāvoklis nekādā veidā nepasliktināsies,” sacīja Bergmane.
Nozares ministrija jau tagad paredz, ka jaunajā modelī lielajās skolās pedagogu skaits varētu augt, bet mazajās - sarukt. Reģionu skolotājiem vairs nebūšot jāpiepelnās vairākās skolās, bet dažos gados varēšot iemācīties pasniegt papildu mācību priekšmetus. Kas notiks ar labāk atalgoto skolotāju darba samaksu, pagaidām skaidras atbildes nav.
