Jelgavas sociālās aprūpes centrā "Eleja" divos dzīvokļos dzīvo desmit bērnu. Iestāde ir pašvaldības pārvaldībā, kura parūpējusies par tehnoloģisko nodrošinājumu mācībām. Turklāt attālināti mācās tikai divi no desmit bērniem – pārējie ik dienas dodas uz speciālās izglītības iestādēm, kurām ļauts strādāt klātienē, stāstīja vadītāja Nellija Veinberga.
"Vislielākais izaicinājums pandēmijas laikā ir saslimstība. Mums bija saslimusi audzinātāja un divi bērni.
Darbiniekiem bija jāiet karantīnā. Un bērniem bija jābrauc uz mūsu juridisko adresi uz izolatoru. Dzīvoja tur 14 dienas. Un pārējiem bērniem visiem bija jādzīvo kopā. Tā ir vislielākā grūtība, kuru esam piedzīvojuši," atzina Veinberga.
Tam līdzi nāk arī psiholoģiskas grūtības – bērniem nav ierasto socializēšanās aktivitāšu.
Daugavpils sociālās aprūpes centra "Priedīte" bērnunamā dzīvo 22 bērni. Tur vissarežģītāk gājis ar mācībām, jo visi mācās attālināti, skaidroja vadītāja Ludmila Smikova.
"Mums ir kompjūteri, mums ir telefoni. Mums ir dažādas tehnoloģijas. Bet tās ir mūsējās – mēs tās nopirkām. Un zinām, ka izglītības iestādēm ar šo ir palīdzība. Bērnunamiem nav. Bet mēs neprasām," sacīja Smikova.
Tāpat kā vecāki ģimenēs – šeit skolotāja lomu pilda darbinieki. Smikova pati ir vēstures skolotāja un bērniem var palīdzēt šajā jomā. Tas nozīmē daudz lielāku slodzi, tomēr par to bērnunamos nesūdzas – tā ir pandēmijas blakne.
Kā noskaidroja Latvijas Radio – pašvaldību un valsts institūcijās atbalsts ir pietiekams. Taču sarežģīti šobrīd klājas SOS bērnu ciematiem un citām nevalstiskajām organizācijām, kuras par sniegto pakalpojumu saņem nepietiekamu finansējumu no pašvaldībām. Aprūpētājiem ir dubulta slodze, tehnoloģijas mācībām sagādā sadarbības partneri un ziedotāji. Valsts par to, kā šiem bērniem sokas krīzes laikā, nav interesējusies. Turklāt bērniem aprūpes iestādēs nepienākas arī 500 eiro valsts pabalsts.
"Valsts noteikti neinteresējas. Šis neattiecas uz institūcijās esošiem bērniem. Man personīgi tas radīja lielu nožēlu sirdī.
Es domāju, ar ko tad šie bērni pēc vajadzībām atšķirtos no citiem bērniem? Īstenībā ne ar ko," teica Īslīces SOS bērnu ciemata vadītājs Gatis Matulevičs.
Arī sadarbības partneru sagādātā datortehnika ir lietota – tā kādreiz būs jāmaina, skaidroja Matulevičs.
Alternatīvās bērnu aprūpes alianse nosūtījusi vēstuli atbildīgajām ministrijām un Saeimas komisijām ar lūgumu 500 eiro pabalstu piešķirt arī par katru aprūpes iestādē esošu bērnu.
"Ir tā, ka kolēģi šobrīd ir uzsākuši aptaujas veikšanu, lai apzinātu, kādas papildu vajadzības ir nepieciešamas. Jo šobrīd Labklājības ministrijā informācija, ka būtu slikta situācija un kaut kas netiek nodrošināts – tāda nav saņemta," teica Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu departmenta direktors Aldis Dūdiņš.
Ar vēstuli Dūdiņš nebija iepazinies, taču solīja meklēt risinājumus.
KONTEKSTS:
Valdība akceptēja un Saeima apstiprināja vienreizēja 500 eiro pabalsta izmaksu par katru bērnu. Pabalsts tiks izmaksāts par kopumā 364 097 bērniem un šim mērķim tiks tērēti 182 miljoni eiro. Šo vienreizējo finansiālo atbalstu segs no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
