CVK informēja, ka 12 vēlētāji, kuri sākotnēji bija plānojuši balsot pa pastu no ārvalstīm, tomēr nobalsoja klātienē vēlēšanu iecirknī, no tiem viens vēlētājs bija gan iesūtījis savu pasta balsojumu, gan nobalsojis vēlēšanu iecirknī. Šajā gadījumā līdzskaitīts tika vēlēšanu iecirknī nodots balsojums, bet pa pastu sūtītais balsojums atzīts par nederīgu un netika pieskaitīts vēlēšanu rezultātiem.
Tiesības pieteikties pasta balsošanai pašvaldību vēlēšanās bija vēlētājiem, kuri vēlēšanu laikā uzturējās ārvalstīs un kuriem kādā no Latvijas pašvaldībām bija reģistrēta dzīvesvieta vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas vai piederēja likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums. Lai izmantotu iespēju pieteikties balsošanai pa pastu vēlēšanu apgabalā, kurā vēlētājam piederēja nekustamais īpašums (izņemot Rīgu), bija jāreģistrējas balsošanai šajā vēlēšanu apgabalā.
Reģistrējoties pasta balsošanai, vēlētājam bija jānorāda sava e-pasta adrese vai elektroniskā pasta adrese, uz kuru tika nosūtīti vēlēšanu materiāli – tīmekļa vietnes adrese, kur pieejamas attiecīgā vēlēšanu apgabala zīmes, apliecinājums, ka vēlētājs balso personīgi, vēlētāja kārtas numurs pasta balsotāju sarakstā un informācija par pasta balsošanas kārtību, skaidroja CVK.
Lai nobalsotu, vēlētājam no visām vēlēšanu zīmēm bija jāizdrukā viena – tā kandidātu saraksta zīme, par kuru vēlējās balsot. Balsojums bija jāievieto anonīmā pasta vēlēšanu aploksnē, bet šī aploksne citā – pasta reģistrācijas aploksnē, uz kuras bija jānorāda savs vārds, uzvārds un kārtas numurs pasta balsotāju sarakstā. Pasta balsojums bija jānosūta savas pašvaldības vēlēšanu komisijai, lai tas pienāktu vēlēšanu komisijā līdz balsu skaitīšanas sākumam – vēlēšanu dienas vakaram.
Kārtējās pašvaldību vēlēšanas Latvijā notika šā gada 5. jūnijā 40 vēlēšanu apgabalos, un tajās piedalījās 327 950 vēlētāji jeb 34,01% balsstiesīgo.
KONTEKSTS:
5. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās, kurās vēlēja novadu reformā apvienoto novadu vadību, bijusi rekordzema aktivitāte. Kopumā valstī plašo pārstāvniecību saglabājušas Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošās partijas, Latvijas Reģionu apvienība, ar vairāku zināmu līderu piesaisti labus panākumus guvusi partija "Latvijas attīstībai".
Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notiks 11. septembrī.
CVK vērtēja, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanas aizritējušas bez starpgadījumiem. Savukārt policija sākusi kriminālprocesu par iespējamu balsu pirkšanu Jēkabpilī un pārbauda vēlētāju iespējamo ietekmēšanu Jaunalūksnes pagastā. Savukārt Jelgavā un Siguldas novadā nolemts vēlēšanu rezultātiem pieskaitīt 21 neapzīmogoto aploksni.
