Panorāma

Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijai - 29

Panorāma

Pēc 70 gadiem atgriežas uz dzīvi Latvijā

4. maija vienaudži – dzimuši brīvā valstī

4. maija vienaudži - dzimuši brīvā valstī

Par 4. maija republikas bērniem dēvētie jaunieši šogad sasniedz 29 gadu vecumu. Latvijas Televīzija centās noskaidrot, kā viņu dzīve izvērtusies šajos neatkarības gados? Vai 29 gadi ir daudz vai maz? Kādu jaunieši redz Latvijas nākotni? 

1990. gadā dzimušā Mārtiņa Kļavenieka balsi var dzirdēt Latvijas Radio sporta ziņās. Viņš ir dzimis Saldū un uzaudzis Skrundā. "1990. gads Latvijai ir pietiekami zīmīgs, un tas bija tāds robežšķirklis starp divām pasaulēm," saka Mārtiņš.

Tieši 1995. gada 4. maijs ir pirmie svētki, kurus viņš skaidri atceras. Tad spridzināja Skrundas lokatoru. Mārtiņš, kuram tobrīd bija gandrīz pieci gadi, bija atstāts pie vecmāmiņas un notiekošo vēroja televizora ekrānā.

"Es mammai ilgi nevarēju piedot to, ka es šo brīdi neredzēju klātienē, bet skaidrs, ka vecāki domāja par manu drošību. Kas zina, kā tas viss varēja izvērsties," teica Mārtiņš. Pusaudža gados Mārtiņa ceļš vedis no Kurzemes uz Rīgu, viņš apskatījis vēl citas valstis, taču beigu beigās atgriezies mājās. Kopā ar sievu viņš audzina meitu un dēlu.

"Ģimenē mēs neaizraujamies ar tādu pompozu balta galdauta klāšanu, bet tas ir vakars ģimenes lokā. Bērni, vecākā meita, kurai ir 4 gadi, ļoti labi zina Latvijas himnu un to, kad tā ir jādzied," tā Mārtiņš.

Pēdējos 29 neatkarības gadus viņš salīdzina ar karuseli, kas griezies uz leju un uz augšu. Bijuši gan prieka mirkļi, iestāšanās Eiropas Savienībā, gan finanšu krīze un masveida cilvēku aizbraukšana. Par savu galveno uzdevumu Mārtiņš sauc bērnu audzināšanu latviskā garā.

"Pagaidām viņi ir pārāk mazi, bet es labprāt viņiem iemācītu, ka tie nav galdauta svētki. Lai nākotnē neizaug paaudze, kas domā, ka šī diena ir svinama tāpēc, ka ir jāklāj balti galdauti, bet kādēļ tas tā, par to nevienam nav ne mazākās nojausmas," uzskata Mārtiņš.

Rīdziniece Maija 29. dzimšanas dienu svinēs pēc piecām dienām. Viņasprāt, 29 gadi ir pārāk īss laiks, lai atskatītos vēsturē. "Es domāju, ka mēs mācāmies no savas pieredzes, no kaimiņu pieredzes. 29 gadi nemaz nav tik daudz. Arī es nejūtos pieaugusi," saka Maija.

Maija uzaugusi Rīgā, mazākumtautību ģimenē. Viņa piedzima 9. maijā. "Ir ģimenes stāsts par manu vārdu – Maija -, ka Dzemdību namā pārjautāja, vai tiešām gribat to vārdu – Maija? Tas ir latvisks vārds. Mani vecāki bija nolēmuši, kā mani jāsauc," pauda Maija.

Maija studējusi Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē un četrus gadus strādā ar atkritumu apsaimniekošanu saistītā jomā. Vides problēmas un zaļāka dzīvesveida popularizēšana ir jaunietes kaislība, ko viņa novēl attīstīt vēl nākamos 30 un vairāk gadus. "Personīgi man šeit ļoti labi klājas. Protams, ir arī cilvēki, kuriem dzīve ir grūta, un es ļoti ceru, ka to cilvēku dzīve būs sakārtota," norāda Maija.

Abi jaunieši - gan Maija, gan Mārtiņš- Latvijai novēl saglabāt savu unikālo valodu un kultūru. Un vienlaikus viņi vēlas, lai Latvijas sabiedrība, visi mūsu valsts teritorijā dzīvojošie, kļūtu saliedētāki un draudzīgāki.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti