4. maija deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka paziņojumā medijiem norādīja, ka deputāti pieminekli uzskata par Krievijas simbolu, kas nes sevī naidu, sāpes, izmisumu un iznīcību.
"Par to, ka jānojauc vispār, ir visi kluba biedri, daži varbūt ne. Daži domā, ka jānojauc tad, kad Ukraina uzvarēs karā, daļa domā, ka tas mums jādara agrāk. Tas monstrs tiešām nes naidu, sāpes, iznīcību.
Cilvēki ar paceltiem ieročiem... Ja cilvēks ir uzvarējis karā, tad viņš nepaceļ ieroci. Bet šeit viņi iet cīņā. Piemineklis pulcē ap sevi okupantu valodā domājošos, kuri neredz Latvijā savu piederību, izņemot to, ka izmanto mūsu valsti, izmanto mūsu darbu, bet sirdī un dvēselē ir ar to zemi, kas ir aiz robežas un tagad ļoti sāpīgi dara pāri ukraiņiem," izteicās Čebotarenoka.
4. maija deklarācijas kluba biedri uzskata, ka piemineklis Latvijas iedzīvotāju mazākajai daļai, pārsvarā krievvalodīgajiem, simbolizē viņu piederību ar hegemoniju sirgstošai, svešai varai Latvijā. "Mēs uzskatām, ka šis svešķermenis pie pirmās iespējas ir jānovāc," sacīja kluba prezidente.
Kluba biedri uzticas valdībai, kura ir informēta par Latvijas starptautiskajiem līgumiem, kas saistās ar pieminekli. Tomēr viņi uzskata, ka šie līgumi būtu skatāmi patlaban notiekošā kara Ukrainā kontekstā.
"Mums kā valstij jāpieņem lēmums, lai nepaliekam vienīgie, kuriem šāds okupāciju, agresiju un "ruskij sovetskij mir" simbolizējošs rēgs saglabājas galvaspilsētas centrā," uzsvēra Čebotarenoka.
Kluba biedri uzskata, ka referendums nav jārīko, jo "Latvijas sabiedrības lielākajai daļai šis okupācijas varas celtais monuments gadu desmitiem ir atgādinājis par sāpēm, pazemojumu un kaunu, ko ir nācies pārdzīvot un diemžēl ar to arvien sadzīvot".
Deputāti paziņojumā norādīja, ka baidīties tagad vajag nevis no putinistu neapmierinātības un draudiem, bet gan par to, ka piemineklis apdraud gan mūsu brīvību, gan dzīvības. Deputāti arī atgādina, ka stabs un skulptūras nav būvēts par Maskavas naudu, bet "brīvprātīgiem ziedojumiem" – vajadzīgo summu atvilka no toreiz strādājošo algām.
KONTEKSTS:
Jautājums par divpusējiem līgumiem ar Krieviju kļuva aktuāls pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad Latvijā tiek apspriests Uzvaras parkā esošā pieminekļa turpmākais liktenis. Pieminekli nojaukt neļauj Krievijas un Latvijas noslēgtā vienošanās par Krievijas militāro pensionāru sociālo aizsardzību. To 1994. gada aprīlī Maskavā parakstīja reizē ar citiem līgumiem, kas paredzēja Krievijas armijas izvešanu un noteica Skrundas radiolokācijas stacijas statusu. Saeimas komisijā sākusi izvērtēt Latvijas un Krievijas divpusējos līgumus, lai lemtu par katra konkrēta līguma iespējamo darbības apturēšanu vai denonsēšanu.
Saeimas komisijām vēl būs jāvērtē Tieslietu ministrijas sagatavotie priekšlikumi iespējām pārveidot vai demontēt pieminekli Uzvaras parkā. Tie vēl nav izskatīti valdībā. Netiek izslēgta iespēja rīkot referendumu par pieminekļa nojaukšanu.