Par viņa apstiprināšanu amatā balsoja 58 deputāti, pret – 18, atturējās – 11.
"Izslēdzat mani no prokuroru vides," tā ceturtdienas rītā pirms balsojuma Saeimā, ar kolēģiem juristiem jokojot, sacīja virsprokurors Juris Juriss.
Viņš zināms kā vairāku plašu rezonansi izsaukušu lietu prokurors, tai skaitā valsts apsūdzības uzturētājs Aivara Lemberga lietā.
Darbam Satversmes tiesā Jurisu izvirzīja valdība. Debatēs pirms balsojuma pieteicās runāt viens debatētājs – "Latvija pirmajā vietā" deputāte Linda Liepiņa, aicinot balsot pret.
"Juriss ir viens no radikālākajiem un fanātiskākajiem "Vienotības" finanšu "kapitālā remonta" adeptiem – fanātiskākajiem! Un, pirms jūs balsojat, padomājiet par viņu un, ja balsojiet, tad negaidiet taisnīgumu tiesā. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs pamazām kļūstam par "Vienotības" un tās kontrolēto ielikteņu aitu baru," apgalvoja Liepiņa.
Jurisam savulaik pārmestas tuvas attiecības ar atsevišķiem politiskiem spēkiem. Šis bijis arī viens no iemesliem, kādēļ balsojumā par viņa iecelšanu atturējās Nacionālā apvienība.
"Mēs esam saskārušies ar informāciju, kas liek apšaubīt Jurisa politisko neitralitāti. Tie ir apsvērumi, ko gribam paturēt pie sevis, bet bija pietiekams pamats, lai atturētos," skaidroja Nacionālās apvienības pārstāvis Raivis Dzintars.
2020. gadā Juriss kandidēja uz ģenerālprokurora amatu, ko ieguva Juris Stukāns, balsojumā viņu apsteidzot. Iespējams, lai nepieļautu, ka nākamgad, izvēloties ģenerālprokuroru, balsis nosvērtos par labu Jurisam, viņš tika virzīts darbam Satversmes tiesā, izskanējis viens no minējumiem.
"Skaidrs, ja cilvēks pieņem kādu amatu, viņš uz citiem nevar pretendēt; lēmums, vai kandidēt, bija jāpieņem viņam pašam," norādīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība")
Juriss sacīja, ka kandidēt uz tiesneša amatu ir viņa personīgais lēmums: "Tā ir iespēja kalpot mūsu valstij plašākā kapacitātē."
Savu balsi Jurisa iecelšanai nežēloja arī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Trīs frakcijas deputāti no Ventspils mirkli pirms balsojuma izņēma balsošanas kartiņas. Taču pārējā frakcija balsoja par.
"Mēs teicām – okei, tiesnesis varētu būt labs," sacīja ZZS deputāts, bijušais ST tiesnesis Gunārs Kūtris.
Jurisu vakantajam Satversmes tiesas tiesneša amatam virzīja Tieslietu ministrija, jo saistībā ar stāšanos Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša amatā 2024. gada 2. septembrī beidzās pilnvaru termiņš Artūram Kučam, kuru Saeima bija apstiprinājusi Satversmes tiesas tiesneša amatā pēc Ministru kabineta priekšlikuma.
Tieslietu ministrija norādīja, ka Juriss ir augstas raudzes jurists, kurš savu kompetenci un profesionalitāti ir pierādījis virsprokurora amatā. Šobrīd Juriss ir Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors.
2013. gadā Juris Juriss ieguvis tiesību doktora zinātnisko grādu krimināltiesībās Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
Pēc ministrijas paustā, Jurisa zināšanas un kompetenci apliecina arī viņa ilggadējais darbs akadēmiskajā vidē, strādājot par docētāju dažādās Latvijas augstskolās, tai skaitā Latvijas Universitātē, Ekonomikas un kultūras augstskolā un Biznesa augstskolā "Turība".
Juriss ir vairāku zinātnisku publikāciju autors un uzstājies vairākās zinātniskās konferencēs krimināltiesību jomā, kā arī organizējis un kā lektors vadījis mācības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un izmeklēšanu tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, tiesneša amata kandidātiem, prokuroriem un izmeklētājiem.
Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, un saskaņā ar Satversmes tiesas likumu tiesnešus amatā apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus – pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus – pēc Augstākās tiesas priekšlikuma. Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir desmit gadi.
