Topošā pārvada mērķis – novirzīt kravas mašīnas uz ostu.
Būvprojekts paredz izbūvēt 863,5 metrus garu pārvadu, kas savienos Kundziņsalu un Tvaika ielu. Pārvads savienos Tvaika ielu ar Kundziņsalas publisko teritoriju un Rīgas brīvostas industriālo teritoriju abos Sarkandaugavas attekas krastos, tajā skaitā šķērsos trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas cauruļvadu divās vietās, un Sarkandaugavas atteku, atbilstoši trases plānam, secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam.
Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju ietvi, riteņbraucēju un transportlīdzekļu ceļu tīklu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Tāpat ūdensatvades nodrošināšanai paredzēts pārbūvēt esošo un izbūvēt jaunu lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt infiltrācijas akas vai gūlijas.
Būvnieku pārstāvis Edgars Vaivods no pilnsabiedrības "RK link" stāstīja, ka abos virzienos paredzētas divas joslas. Tiltu būs iespējams šķērsot arī gājējiem, būs lifti un trepes, pa kurām varēs nokļūt uz pārvada.
"Vairāk [domāts], lai piekļūtu Kundziņsalas dzīvojamajai teritorijai. Paredzētas Tvaika ielā arī skaņu sienas. Interesanti ir tas, ka mēs ejam pāri ostas teritorijai. Mums ir blakus naftas rezervuāri, un tad attiecīgi būs tādas norobežojošas konstrukcijas gadījumā, ja kaut kāda tehnogēna katastrofa notiek," iezīmēja Vaivods.
Patlaban pārvadā notiek inženiertīklu izbūve, pāļu urbšana, tilta balstu un laidumu būvniecība, ielu un ceļu izbūve. Kā nākamie darbi objektā tiek plānoti tērauda laidumu montāža un uzbīdīšana pār Sarkandaugavu, informēja Rīgas domē.
Kā atzīst būvnieki, lielākie izaicinājumi darbu procesā ir tādi, ka būvniecība notiek šauros, ierobežotas teritorijas apstākļos un virs ūdens, kas apgrūtina konstrukciju montāžu, kā arī darbu plānošana, lai netraucētu blakus esošo teritoriju darbībai, tai skaitā SIA "MAN-TESS" un Rīgas brīvostas teritorijām. Tas prasa izstrādāt un ievērot kustības grafikus, paredzēt uzgaidīšanas vietas, ierobežot kustības ātrumu un veikt citus pasākumus, lai samazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi.
Rīgas domē norādīja, ka
pēc objekta atklāšanas kravas mašīnas tranzītā vairs nevarēs braukt pa Tvaika ielu, Ganību dambi un Uriekstes ielu.
Būvnieks ziemā darbus plāno turpināt, projektu pabeidzot līdz 2026. gada 1. janvārim.
"Uzbūvējot šo pārvadu, pilsētai pavērsies jaunas iespējas piesaistīt investorus ar patiešām lieliem biznesa plāniem. Priecē, ka būvnieki strādā ļoti intensīvi – plāns uzbūvēt pārvadu nākamā gada laikā ir ambiciozs, bet izskatās, ka varētu būt arī īstenojams," pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība").
Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Pašvaldība īsteno satiksmes pārvada būvniecību un nodrošinās tā funkcionēšanu, izbūvējot Kundziņsalas satiksmes pārvadu, bet brīvosta kā sadarbības partneris izbūvē Kundziņsalas teritorijas daļu un savienojumu ar pārvadu līdz estakādēm uz un no pārvada.
Kundziņsalas teritorijā pēc Rīgas brīvostas pasūtījuma jau realizēta lielākā daļa būvniecības darbu – izbūvēti savienojošie ceļi, laukumi, atbalstsienas, inženierkomunikācijas, apgaismes balsti. Tāpat ir izbūvēta lielākā daļa muitas kontroles punkta infrastruktūras – nojume un ēka, un patlaban notiek darbs pie iekštelpu apdares un aprīkojuma uzstādīšanas. Paredzamais visu darbu pabeigšanas termiņš – 2025. gada pirmā puse.
"Kundziņsala šobrīd veidojas par aktīvu kravu noliktavu un loģistikas centru, specializējoties galvenokārt konteinerkravu apkalpošanā.
Vienlaikus par Kundziņsalā esošajām brīvajām industriālajām teritorijām interesi izrādījuši arī vairāki starptautiski investori, izskatot tās kā potenciālu vietu atjaunīgās enerģijas projektu nobāzēšanai, piemēram, vēja enerģijas vai to komponenšu ražotnēm. Kundziņsalas ostas terminālos šobrīd tiek apkalpots vairāk 1000 kravas auto vienību dienā," pastāstīja Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks ostas attīstības jautājumos Edgars Sūna.
KONTEKSTS:
Kundziņsalas pārvads būs dārgākais satiksmes infrastruktūras objekts pēc Dienvidu tilta – tas kopumā izmaksās vairāk nekā 82 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa ir valsts aizņēmums. Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums – 59,6 miljonus eiro. Šogad plānots apmaksāt aptuveni 36,7 miljonus eiro, nākamgad – aptuveni 38,8 miljonus eiro, bet 2026. gadā – aptuveni 7 miljonus eiro.
Projektu 4,5 miljonu eiro apmērā līdzfinansē Eiropas Savienība.
