Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "4. studija" skatītājs Jāzeps Janiševs pirms diviem gadiem izsolē iegādājās nekustamo īpašumu Rīgā. Sākotnēji viņš domājis, ka pērk vienistabas dzīvokli, taču izrādījās, ka tā ir istaba divistabu dzīvoklī.
Jāzeps apgalvoja, ka pirms izsoles viņam nebija iespējas pārliecināties, kā viņa kārotā dzīvesvieta izskatās no iekšpuses, jo jau tad netika ielaists mājā. Taču, neņemot vērā šo apstākli, tomēr īpašumu par 6520 eiro nopircis.
Tikai tad Jāzeps saprata, ka iegādājies kopīpašumu. Viņš reģistrēja to Zemesgrāmatā, piedeklarējās, taču netika tajā iekšā.
"Sazvanījos, atnācu šeit, teicu, ka esmu vienas istabas īpašnieks - laidiet mani iekšā! Kundze izlika priekšā jaunu vīrieti, kurš mani psiholoģiski iespaidoja. Ja nebūtu aizgājis, būtu arī fiziski iespaidots. Nelaida mani iekšā. Es uzrakstīju policijai iesniegumu par vardarbību pret mani. Policija nereaģēja," stāstīja Jāzeps.
Mēģina istabu pārdot, taču tajā neielaiž arī potenciālos pircējus
Jāzeps tomēr gribējis iekļūt iegūtajā kopīpašumā, lai vismaz apskatītos, kāda izskatās viņa domājamā īpašuma daļa, taču telefonsarunās dzīvokļa otra īpašniece, kurai nu nomainījies kopīpašnieks, bijusi nepielūdzama. Tad Jāzeps nolēma vērsties tiesā. Tiesa pieņēma lēmumu "ievest valdījumā", taču vīrieti joprojām neielaida viņa iegādātajā kopīpašumā.
Tad Jāzeps vērsās pie tiesu izpildītāja, samaksājot 160 eiro, taču dzīvoklī joprojām nav iekļuvis.
"Man "otrā puse" rādīja tualeti, kāpņu telpu, zemes gabalu, bet ne dzīvokli, kur esmu deklarēts - manu īpašumu," viņš atklāja.
Janiševs saprot - tāpēc vien, ka savas nezināšanas dēļ ir nopircis kopīpašuma domājamo daļu, divās caurstaigājamās istabās nav īsti iespējams dzīvot diviem gluži svešiem cilvēkiem, kuri viens otru ne visai ieredz. Tādēļ viņš mēģinājis piedāvāt savai īpašuma kompanjonei dažādus risinājuma variantus: apmaksāt istabas īri vai atpirkt ar pēcapmaksu. Vēl Jāzeps mēģinājis istabu pārdot, taču arī pircēji netika ielaisti.
Otra īpašniece piedāvā Jāzepa daļu atpirkt
Raidījuma "4. studija" kameras priekšā Jāzeps īpašumā otro reizi centās iekļūt tiesu izpildītājas un policijas pavadībā. Uz dzīvokli otra īpašniece neaicināja, taču uzskaitīja visus komunālos maksājumus, ko Jāzeps šo divu gadu laikā nav maksājis.
Tomēr šī tikšanās bija auglīgāka nekā iepriekš, un Jāzepa īpašuma pāriniece pati piedāvāja viņa daļu atpirkt.
"4. studija" noskaidroja, ka darījums ir noticis, un Jāzeps savu daļu nu jau bijušajai kopīpašniecei ir pārdevis. Lai arī šī divus gadus ieilgusī visai absurdā sāga ir veiksmīgi beigusies, kā izrādās, ķeza, kādā neuzmanības un nezināšanas dēļ iekūlās Jāzeps, juristu pieredzē nav nekāds retums.
Advokāts: ir jāpārliecinās, vai pērk īpašumu vai domājamo daļu
Zvērināts advokāts Jevgēnijs Šumeiko atzina, ka savā praksē ik pa laikam sastopas ar gadījumiem, kad cilvēki iepriekš nav veikuši pietiekamu izpēti un savu tiesību noskaidrošanu, tāpēc uzzina, kas ir kopīpašums tikai tad, kad paši kļūst par kopīpašniekiem. Kopīpašums ir tiesības uz vienu nedalāmu lietu, kas pieder vairākām personām. Bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas nedrīkst ar savu domājamo daļu neko iesākt - ne pārdot, ne pārbūvēt, ne izīrēt.
"Izsole ir cits tiesiskais institūts. Piekrišana nav nepieciešama, bet kopīpašnieki arī paši var piedalīties izsolē," skaidroja Šumeiko.
Kā norādīja advokāts, izsoles šobrīd notiek elektroniski, un elektronisko izsoļu portālā ir pieejams izvilkums no nekustamā īpašuma vērtējuma,
kur var iegūt informāciju, vai īpašums, kuru izsola, pieder vienai personai, vai tās tomēr ir domājamās daļas.
Advokāts aicina ikvienu, kurš apņēmies iegādāties dzīvokli izsolē, nekautrēties un pirms izsoles neskaidrību gadījumā sazināties ar tiesu izpildītāju, vai arī doties uz konsultāciju pie jurista. Risinājums, ko izdevies panākt Jāzepam un otrai kopīpašniecei, ir daudz izdevīgāks abām pusēm, nekā iespējamā tiesāšanās.
