Šādu viedokli intervijā Latvijas Radio raidījumam "Labrīt" pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, lūgts komentēt ASV prezidenta Džo Baidena atļauju Ukrainai izmantot ASV piegādātos ieročus uzbrukumiem Krievijas teritorijai Harkivas aizstāvībai.
Rinkēvičs pastāstīja, ka arī savas vizītes laikā Lielbritānijā pārliecinājies – vairāki žurnālisti uzskata, ka tā tiešām ir stratēģija: neļaut Ukrainai zaudēt, bet neļaut arī uzvarēt. Taču sarunās ar dažādu valstu līderiem Rinkēvičs neko tādu nedzird. Viņaprāt, tā ir "pārlieku nevajadzīga piesardzība, pilnīgi nesaprotamas bailes no eskalācijas no Krievijas puses, lai gan redzam, ka Krievija situāciju eskalē".
"Laba izskaidrojuma man tam nav," piebilda prezidents.
Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstis, Polija un vēl citas valstis ir aicinājušas uz daudz ātrāku un radikālāku atbalstu Ukrainai. "Diemžēl daudzas lietas, par kurām esam runājuši, piepildās, bet par vēlu un par maz," sacīja Rinkēvičs.
Uz jautājumu, vai šādas politikas riski ir izsvērti, Rinkēvičs atbildēja, ka
vairākos līderos tomēr ir zināmas bažas, ka absolūts atbalsts Ukrainai var novest pie taktisko kodolieroču izmantošanas.
"Esmu pārliecināts, ka tas [draudi izmantot kodolieročus] ir psiholoģisks paņēmiens, bet acīmredzot šādas bažas ir atsevišķos cilvēkos, kas ir vadošos amatos," pauda Rinkēvičs, piebilstot, ka riski, Ukrainai zaudējot vēl lielākas teritorijas vai pavisam, ir izsvērti.
"Mūsu lielākā problēma ir, ka mēs joprojām nevaram vienoties par stratēģisko mērķi.
Esam daudz runājuši, ka stratēģijai jābūt Ukrainas uzvarai, daudzi saka, ka atbalstīsim Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams, – ko tas nozīmē?" vaicāja prezidents.
Viņaprāt, ir jācenšas pārliecināt, ka ir jānosaka skaidrs mērķis – Ukrainas uzvara, un attiecīgi tam jāpakārto visas darbības, nevis soli pa solim jāmēģina darīt visu, lai Ukraina nezaudē, bet Krievija netiek pazemota.
"Bažas par pazemojumu daudz kur vēl ir iekšā, lai gan par tām dzirdam mazāk nekā pirms diviem gadiem," secināja prezidents.
"Šis nav stāsts par to, ka kāds nedzird. Šis ir stāsts par to, ka ir gan iekšpolitiskie apsvērumi, gan tie, par kuriem runāju. Nedomāju, ka jebkurš, lai arī ar cik labām pārliecināšanas spējām, varētu ietekmēt ASV Kongresa sešu mēnešu diskusijas. Tur ir cita dinamika. Mēs šobrīd dzīvojam 21. gadsimta 20. gados, kad daudzviet izpratne par ģeopolitiskajiem mērķiem un vērtībām mainās," sacīja prezidents.
Savukārt Lielbritānijā Ukrainas atbalsta jautājumā plašu domstarpību nav, un tas nemainīsies arī pēc parlamenta vēlēšanām, pauda prezidents.
