Valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma karavīri – kopumā 254 Latvijas pilsoņi, no kuriem četri ir ārvalstīs dzīvojošie – dienestu sāka 2023. gada 1. jūlijā. Pieteikušies gan bija vairāk – 488 Latvijas pilsoņi. Nu pirmo iesaukumu noslēdz 245 jaunieši.
Piektdien, 31. maijā, notikušā izlaiduma ceremonijā pasniegti apbalvojumi un piemiņas monētas, informēja Aizsardzības ministrija.
Līdz ar valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma noslēgumu Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē uzsākta jauna tradīcija – piemiņas monētu pasniegšana tiem valsts aizsardzības dienesta karavīriem, kuri sekmīgi pabeiguši 11 mēnešu dienestu vai dienesta laikā noslēguši profesionālā dienesta līgumu.
Piemiņas monētas aversā redzama bruņutehnika CVRT, kas simbolizē Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi, un iegravēts uzraksts – Valsts aizsardzības dienests. Savukārt monētas reversā atainots Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes logo un devīze: "Vienotībā spēks!"
40% dodas uz profesionālo dienestu
Pirmo iesaukumu beigušo sveikšanā piedalījās arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") un aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").
Rinkēvičs pateicās karavīriem par drosmi pieteikties dienestam un iegūt iemaņas, kas noderīgas visai valstij kopumā, kā arī pateicību veltīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Ādažu bāzes instruktoriem, kas deva savu artavu jauniešu apmācībā. Tāpat prezidents pateicās vecākiem par savu bērnu uzticēšanu Valsts aizsardzības dienestam.
Svinīgā pasākumā piedalījās arī karavīru tuvinieki, steidzot apskaut un sabučot viņus.
Tikmēr NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 1. mehanizētā kājnieku bataljona virsseržants Ilmārs Rešņa ieskicēja, kā veicies pirmā iesaukuma jauniešiem:
"Pirmie secinājumi ir apbrīnojami labi, jo karavīri pabeiguši jau 11 mēnešu Valsts aizsardzības dienestu un pats labākais – virs 40% ir palikuši profesionālajā dienestā.
Un tā ir mūsu galvenā atskaite, ka viss ir noticis ļoti profesionāli, labi. Tādēļ grūtākais varētu būt, ko mēs nākotnē varētu mainīt vai uzlabot, darbs tieši ar instruktoriem, jo instruktori visu laiku strādājuši ar profesionālo dienestu un šajā brīdī viņiem jāstrādā ar Valsts aizsardzības dienesta jauniešiem."
Skaidrojot to, ka kopš pieteikšanās dienestam atkrituši deviņi jaunieši, Rešņa sacīja – tas ir tikai likumsakarīgi, jo pirms iesaukuma nav iespējams pilnībā izvērtēt veselības stāvokli, šāda situācija ir novērojama arī Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Mamma: Jauniešos ir daudz ieguldīts
Svinīgā pasākumā piedalījās arī karavīru tuvinieki, steidzot apskaut un sabučot viņus.
Ar savu dēlu neizsakāmi lepojas mamma Anda, kura sākotnēji izjutusi šoku un bailes par jaunieša izvēli, jo sabiedrībā esošie stereotipi par padomju laika armiju ir gana biedējuši. Tagad viņa novēroja, ka dēls ir manāmi izmainījies 11 mēnešu laikā uz labo pusi.
Tāpat, ja kādu māc neziņa par to, ko darīt dzīvē, iespējams, viņam jāiziet šis dienests, dēla viedoklim piekrīt Anda: "Tiklīdz dēls sāka dienestu, es sapratu, kā šeit viss realitātē notiek, cik ļoti profesionāli, cik ļoti daudz viņos tiek ieguldīts, cik ļoti viņi tiek apmācīti. Visvisādos aspektos – gan fiziski, gan ar armijas zināšanām, gan mentāli.
Tiešām es esmu ārkārtīgi lepna un pateicīga visiem instruktoriem, kuriem arī noteikti viss šis bija jauns process. Tas ieguvums ir ļoti, ļoti liels.
Kādreiz ir dzirdēts, ka vecāki savā starpā runā par to, ka armija ir zemē nomests laiks, tāda bija vecā domāšana. Es teiktu, ka nē, armija ir ļoti liels ieguvums, it sevišķi šādā jaunā vecumā, kad jaunieši reizēm paši nezina, ko īsti grib, varbūt arī vērtības kādam ir mainīgas. Man liekas, ka šī ir tā vide, šīs ir tās lietas, kas palīdz daudzas lietas saprast, iemācīties apgūt un būt labākai sevis versijai."
Vecāki visi kā viens uzsvēra – viņu dēli ir kļuvuši par nobriedušiem vīriem. Arī puiši piekrita, ka šis laiks viņu atmiņās paliks mūžam.
"Man saka visi, ka es esmu nobriedušāks kļuvis, pašpārliecinātāks un tā tālāk. Bet, manuprāt, mans lielākais ieguvums ir biedri un draugi, ar kuriem es pavadīju visu šo laiku, ar kuriem es esmu izcīnījis dienestu, neatņemami čomi," sacīja Kristers Miķis.
"Galvenais, ko es esmu paņēmis, ir sadarbība ar citiem cilvēkiem komandā. Kā mēs šeit ieradāmies, pilnībā bez nekādas kārtības, mūs salika pa vienībām. Tad mums nācās sadarboties savā starpā. Dažādi cilvēki, dažādi temperamenti, un, protams, brīžiem tas bija arī grūti, bet, jā, tas bija tāds izaicinājums un tas būs arī tas, ko es paņemšu arī pēc tam – dzīvē," sacīja Bruno Bulders.
Kārlim, kuram ir vien 19 gadi un kurš lēma iestāties brīvprātīgi valsts aizsardzības dienestā, iespaidi par aizvadītajiem mēnešiem esot labi, tāpat jaunietis iesaka šādu iespēju izmantot ikvienam, kurš tikko beidzis vidusskolu un nezina, ko īsti darīt. Dienests esot lielisks veids, kā iemācīties ko derīgu, saprast, ko vēlas nākotnē darīt, kā arī nopelnīt.
Taujāts par to, vai nebija grūti būt projām no ģimenes 11 mēnešus, Kārlis nosmēja, ka ne, jo viņus taču laida mājās.
Kārlis: Mūs laiž pa brīvdienām mājās, un pa to laiku var satikties ar ģimeni. Es teiktu – esot prom no ģimenes darba dienās, spēju vairāk viņus novērtēt. Tāpēc es teiktu, ka tieši labi.
Latvijas Radio: Kādi bija izaicinājumi? Agra celšanās? Disciplīna? Varbūt nemitīga komandiera bļaušana?
Kārlis: Atkarīgs no tā, kā tu skaties uz lietām. Viss pa lielam jau izaicinoši, vienkārši atkarīgs no tā, no kāda skatupunkta skaties. Ir noteikti grūti un nepatīkami dzīvot mežā, celties agri un piespiest sevi darīt lietas, kas tev nepatīk. Tomēr tā ir īslaicīga nepatika, kas pēc tam kļūst par gandarījumu.
Vēl viens jaunietis, kuram tikko aiz muguras ir palikuši 11 spraigi pavadīti mēneši, ir 25 gadus vecais Gusts, kurš savu izvēli izdarīja pēc 24. februāra 2022. gadā.
Gustam ir liels gandarījums par paveikto un spēju sadarboties komandā, kas militārajā jomā ir īpaši svarīgi: "Tāds patīkams termiņš, kura laikā iemācīties pamata kaujas prasmes un justies drošāk par savu valsti. Tik daudz neraizēties, kas tur ziņās rakstīts. Personīgie ieguvumi noteikti."
Puisis atzina, ka ik dienas nācies meklēt iekšējo motivāciju, lai pēc negulētām naktīm paveiktu uzticēto uzdevumu.
Aicina pieteikties nākamajam iesaukumam
Aizsardzības ministrija aicina jauniešus līdz šī gada 15. jūnijam brīvprātīgi pieteikties Valsts aizsardzības dienestam, lai 11 mēnešu ilgās apmācības uzsāktu 2025. gada janvārī. Šajā iesaukumā plānots iesaukt 210 personas.
Valsts aizsardzības dienesta 2025. gada janvāra 11 mēnešu dienests Nacionālo bruņoto spēku vienībā tiks īstenots trīs dienesta vietās: Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljonā, Gaisa spēkos un Zemessardzes 2. Vidzemes brigādē.
Vienlaikus līdz šī gada 15. jūnijam, piesakoties brīvprātīgi, līdz 200 personām paredzēts uzņemt piecu gadu dienestā Zemessardzē un līdz 50 personām augstskolu un koledžu studentiem paredzētajā rezerves virsnieka programmā militārās izglītības iestādē vai Nacionālo bruņoto spēku vienībā. Pieteikšanās šīm programmām iespējama reizi gadā.
KONTEKSTS:
Lai sagatavotu Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei, valstī izveidots obligātais aizsardzības dienests. Pirmais iesaukums bija brīvprātīgs – tam varēja pieteikties Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 27 gadiem.
No šī gada dienests noteikts kā obligāts. Obligātajiem iesaukumiem prioritāri būs pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 19 gadiem. Augstākās izglītības iegūšana nebūs iemesls, lai pilsoni neiesauktu dienestā.
