Par Valsts prezidentu ievēlēts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

Nākamais Latvijas Valsts prezidents būs līdzšinējais ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kuru amatam virzīja koalīcijas partija "Jaunā Vienotība".

Par viņu trešdien, 31. maijā, 3. kārtā nobalsoja 52 Saeimas deputāti, pret viņu balsoja 35 deputāti. Par otru kandidātu, "Apvienotā saraksta" virzīto uzņēmēju Uldi Pīlēnu, balsoja 25 deputāti, pret 62. Pret visiem kandidātiem balsoja 10 deputāti.

Preses konferencē pēc ievēlēšanas Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka tuvākajās dienās viņš noliks "Jaunās Vienotības" partijas biedra karti, un būs politiski neitrāls prezidents, un "gan manās, gan valsts interesēs un visu partiju interesēs, ka es maksimāli vienādi izturēšos" pret visiem spēkiem.

Viņš arī uzsvēra, ka viņam ir pieredze valsts pārvaldē, kur bija jāievēro politiskā neitralitāte, "es zinu, kā to darīt".

Rinkēviču atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības frakcijas 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī "Progresīvie", kuriem parlamentā ir 10 deputāti. Un, protams, Rinkēvičs saņēma arī atbalstu no "Jaunās Vienotības" deputātiem, kas viņu izvirzīja šim amatam, saņemot 26 balsis. 

Trešajā balsošanas kārtā Rinkēvičam zaudēja Pīlēns, par kuru tāpat kā pirmajos divos balsojumos nobalsoja 25 deputāti – viņu virzījušais "Apvienotais saraksts" ar 15 balsīm, Aināra Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ar 9 balsīm un pie frakcijām nepiederošā deputāte Glorija Grevcova.

Tikmēr Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas 13 deputāti nebalsoja par nevienu kandidātu. Savukārt opozīcijā esošās "Stabilitātei!" 10 deputāti balsoja pret abiem kandidātiem. 

Edgars Rinkēvičs

Dzimis 1973. gadā Jūrmalā

Bakalaura grādu ieguva Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, studēja politikas zinātni un starptautiskās attiecības Groningenas Universitātē, Nīderlandē, ieguva maģistra grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātē un maģistra grādu ASV Nacionālās aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā.

Karjeru sāka kā Latvijas Radio žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos, pēc tam ilgus gadus strādāja Aizsardzības ministrijā dažādos amatos, tostarp bija valsts sekretārs un Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO. Vadīja NATO samita Rīgā organizācijas biroju.

2008.-2011. gadā bija Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs.

Kopš 2011. gada 25. oktobra ir Latvijas ārlietu ministrs.

Politisko karjeru sāka Zatlera Reformu partijā, kopš 2014. gada ir partijā “Vienotība”.

Nav precējies, 2014. gadā tviterī paziņoja, ka ir homoseksuāls un Latvijā jārada tiesisks regulējums visa veida partnerattiecībām.

Pirmajā un otrajā kārtā Rinkēviču atbalstīja 42 deputāti no "Jaunās Vienotības" un Zaļo un Zemnieku savienības, bet pēc otrās kārtas no cīņas izstājās "Progresīvo" kandidāte Elīna Pinto, un "Progresīvo" pārstāvis Andris Sprūds atzina, ka frakcija izdarīja savu izvēli, bet pirms balsojuma to neatklāja.

Rinkēviču prezidenta amatam izvirzīja viņa partija "Jaunā Vienotība" pēc tam, kad līdzšinējais Valsts prezidents Egils Levits, kura pārvēlēšanu partija atbalstīja, paziņoja, ka nekandidēs uz otro pilnvaru termiņu.

Rinkēvičs ir pieredzējis politiķis, kurš šajā amatā kā galvenos uzdevumus redz iekšējo un ārējo drošību. Viņš gan maz izteicies par sabiedrības sašķeltību un sasāpējušiem jautājumiem, piemēram, izglītības un medicīnas jomā.

Izvēli uz Valsts prezidenta amatu virzīt savu partijas biedru Edgaru Rinkēviču premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pamatoja ar pārliecību, ka pašreizējais ārlietu ministrs spētu pildīt tādus valsts vadītāja uzdevumus kā pārstāvēt valsti starptautiski, gādāt par drošību un noturēt "skaidro kursu", kuru valsts ietur jau vairāk nekā 30 gadus. Iespējams, Rinkēvičs ir tik kvalificēts šim amatam, cik vien iespējams, izteicās Krišjānis Kariņš.

Vai Edgars Rinkēvičs varētu iemantot tādu popularitāti un kļūt par visas tautas prezidentu? Viņa reitings, esot ministra amatā, bijis salīdzinoši augsts. Tā nav tukša slava, kas nāk līdz ar amata nosaukumu tikai tāpēc, ka daži ministri pēc definīcijas ir populārāki par citiem, norādīja Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks.

Aptauja, kuru pēc Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma maija vidū veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firma SKDS, liecina, ka atbalstu Rinkēvičam pauduši 22%.

Edgars Rinkēvičs pats tūdaļ pēc nominēšanas Valsts prezidenta amatam apliecināja – ņemot vērā laiku, kādā pašlaik dzīvojam, proti, karu Ukrainā un starptautisko vidi, kas strauji mainās, iekšējā un ārējā drošība būs Valsts prezidenta galvenais uzdevums.

Rinkēvičs būs pirmais savu homoseksuālo orientāciju atklāti atzinušais politiķis šajā augstajā amatā.  

2014. gada novembrī, kad Rinkēvičs jau trešo reizi bija apstiprināts ārlietu ministra amatā, viņš vēlā vakarā mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstīja, ka ir gejs. Intervijā "Dzīvei nav melnraksta", kas notika 2021. gada nogalē, viņš stāsta, ka lēmums "iznākt" briedis jau vairākus gadus, un noliedz, ka tas būtu noticis bažās par to, ka gaismā varētu nākt kāds kompromats. Šis paziņojums nav mazinājis Rinkēviča atbalstītāju skaitu, vismaz ne "Jaunās Vienotības" vēlētāju vidū. 2022. gada 1. oktobrī notikušajās 14. Saeimas vēlēšanās, startējot ar 1. numuru Rīgā, viņš saņēma 33 461 plusiņu.

KONTEKSTS:

Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā notiek ik pa četriem gadiem. Pašreizējā prezidenta Egila Levita pirmais pilnvaru termiņš beigsies šā gada 8. jūlijā. Viņš atkārtoti vairs nekandidēja uz šo amatu. 

Uz augsto amatu kandidēja arī "Apvienotā saraksta" pieteiktais uzņēmējs un politiskā spēka dibinātājs Uldis Pīlēns un opozīcijā esošās Saeimas frakcijas "Progresīvie" izvirzītā latviešu diasporas pārstāve, bezpartejiskā Elīna Pinto.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti